Lai sniegtu precīzu atbildi, vajadzētu precizēt, vai atbildētājs jebkad ir bijis deklarēts Latvijā. Ja ir, tad no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra ir iespējams rakstiski lūgt izsniegt informāciju par deklarēto adresi. Informācijas atteikuma gadījumā šī atteikuma vēstule ir jāiesniedz tiesā kopā ar lūgumu pašai tiesai noskaidrot atbildētāja adresi, kā arī norādot pēdējo zināmo adresi, nekustamā īpašuma (ja atbildētājam tāds pieder) atrašanās adresi vai jebkādu citu saziņas adresi, kāda iespējama.

Tāpat jānoskaidro, kur dzīvo prasītāja. Viņai saskaņā ar Civilprocesa likuma 234. pantu un Eiropas Savienības Regulas Nr. 2201/2003 3. panta 1. daļas a) punktu un 8. panta 1. daļu ir tiesības celt prasību pēc savas un bērna deklarētās dzīvesvietas.

Ja prasītāja prasīs ne tikai laulības šķiršanu, bet arī bērna dzīvesvietas noteikšanu vai atsevišķas aizgādības noteikšanu pie sevis, vai arī saskarsmes tiesību izmantošanas kārtības noteikšanu, tad prasības pieteikumā būs jānorāda ne tikai prasītāja un atbildētāja vārds, bet arī institūcija – bāriņtiesa pēc bērna atrašanās vietas adreses. Tiesa uzdos bāriņtiesai gan apsekot prasītājas mājokli, gan taisīt atzinumu par to, vai šāds prasītājas prasījums ir apmierināms. Kad tiesa saņems no bāriņtiesas atzinumu, tiesas sēde varēs notikt un tiesa varēs lemt par visiem ar bērna interesēm saistītajiem prasījumiem.

Ja prasītājai ir bažas par to, ka bērns varētu tikt bez prasītājas atļaujas izvests no valsts, tad prasības pieteikumā ir jālūdz noteikt šādu ierobežojumu. Tāpat iespējams saskaņā ar Civilprocesa likuma 238. panta pirmo daļu lūgt tiesu pieņemt lēmumu, ar kuru pagaidām, līdz sprieduma taisīšanai, tiktu noteikts aizliegums atbildētājam bērnu izvest no valsts. Ja šāds aizliegums nav noteikts, tad bērna tēvam ir tieši tādas pašas iespējas un tiesības kā bērna mātei doties ar bērnu uz jebkuru valsti ceļošanas nolūkā. Prakse rāda, ka tas no vecākiem, pie kura ir bērna pase, ir spējīgs ar bērnu izceļot no valsts. Turklāt pat gadījumā, ja bērna vecākam nav bērna pases, ir iespējams pasūtīt jaunu, norādot, ka iepriekšējā pase ir, piemēram, nozaudēta vai nozagta. Tāpēc vecākiem ir jāievēro gan bērna drošības pašaizsardzības prasības, gan arī jālūdz tiesas palīdzība pieņemt pagaidu lēmumu par aizliegumu izbraukt no valsts. Savukārt prasības pieteikumā jālūdz noteikt saskarsmes tiesību izmantošanu tikai vienā valstī.

Tomēr, atbildot uz šiem jautājumiem, papildus būtu jānoskaidro, vai bērna tēvs patiešām ir tik bīstams un neprognozējams, ka viņam būtu pilnībā aizliedzama saskarsme ar bērnu ārpus Latvijas robežām. Kā zināms, tad tuvāku un tālāku ceļojumu iespējas nāk tikai par labu bērna attīstībai un redzesloka veidošanai. Tāpēc, tikai novērtējot individuālos apstākļus, būtu iespējams noteikt, kāda ir bērnam vēlamā saskarsme ar tēvu.

Attiecībā uz to, vai mātei ir vajadzīga kopīga vai atsevišķa aizgādība pār bērnu, jānovērtē, cik ļoti bērna tēvs līdz šim ir iesaistījies bērna aprūpē. Ja tēvs bērnu ir ilgstoši pametis novārtā, tad ir pamats tiesai lūgt noteikt mātei atsevišķu aizgādību pār bērnu. Turpretim, ja tēvs, lai arī maz, tomēr iesaistās bērna aprūpē, tad nav iemesla noteikt mātei atsevišķu aizgādību. Šo jautājumu palīdzēs novērtēt ģimenes lietās praktizējošs zvērināts advokāts, kā arī konsultācija bāriņtiesā.

Lai šķirtu laulību un atrisinātu ar bērna aizgādību un saskarsmi saistītos jautājumus, tiesā ir jāiesniedz prasības pieteikums, laulības apliecība, bērna dzimšanas apliecības kopija, pierādījumi par bērna pašreizējo situāciju (izziņa no mācību iestādes, ģimenes ārsta, pulciņiem), valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmaksas dokumenti (ja prasītāja nespēj apmaksāt šīs nodevas, var lūgt tiesu atbrīvot no nodevas nomaksas).

Tomēr vislabāk pievienojamos pielikumus Jums palīdzēs noteikt Jūsu advokāts, jo katrā lietā ir nedaudz citi apstākļi, kas ir jāpierāda. Tāpat uz tiesu var aicināt izsaukt un nopratināt lieciniekus, kas apliecinātu situāciju ģimenē.

Laulības šķiršanas lietām nav noteikts konkrēts lietas izskatīšanas termiņš. Praksē parasti tas ir 1–3 gadi atkarībā no tā, vai puses ierodas uz tiesas sēdi un vai pārsūdz tiesas nolēmumus.