Lai sniegtu precīzu atbildi, jānoskaidro, kam ir dots pārvaldīšanas uzdevums, jo pirmšķietami no jautājuma izriet, ka pārvaldnieks ir fiziskā persona, kas diezin vai atbilst patiesībai, un fiziskā persona nevarēs arī pieņemt darbiniekus. 

Gadījumā, ja pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība, tad situācijas aprakstā norādītā rīcība ir vērtējama atbilstoši darbu izpildei. Proti, vai darbinieki godprātīgi veic viņiem uzdotos darbus un vai atalgojums, tai skaitā prēmijas, ir uzskatāms par atbilstošu konkrētā darba izpildei. Protams, jāņem vērā arī aspekts, ka darbinieki ir uzskatāmi par personām, kuras ar darba devēju ir saistītas. Minētā rīcība būtu atzīstama par tiesisku arī tad, ja maksājumi tiktu veikti dzīvokļu īpašnieku sapulcē apstiprinātās apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) maksas ietvaros. 

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 16. pantā ir noteikta pārvaldnieka atbildība, līdz ar to konkrētajā gadījumā jāskatās, kādus lēmumus pieņēmuši dzīvokļu īpašnieki, kāds ir pārvaldīšanas līgumā noteiktais regulējums, un jāizvērtē, vai pārvaldnieks ar savu rīcību ir nodarījis zaudējumus dzīvokļu īpašniekiem. 

Ja tiek gūts apstiprinājums par pārvaldnieka negodprātīgu rīcību, tad dzīvokļu īpašnieki var vērsties pie pārvaldnieka ar pretenziju, nepieciešamības gadījumā – arī prasību tiesā – par iespējamu zaudējumu atlīdzināšanu. 

Gadījumā, ja pārvaldnieks rīkojas pretrunā ar dzīvokļu īpašnieku gribu un rada kopībai zaudējumus (piemēram, tērē dzīvojamās mājas uzkrājumus prēmijās un radinieku darba algās), dzīvokļu īpašnieku interesēs ir pārvaldnieka nomaiņa. Vienlaikus ar pārvaldnieka maiņu jaunajam pārvaldniekam var uzdot kopības vārdā izvērtēt prasības celšanu pret bijušo pārvaldnieku.  

Jāņem vērā, ka pārvaldnieks, iespējams, ir dzīvokļu īpašnieku izveidota biedrība. Tādā gadījumā iespējamais risinājums ir biedrības valdes maiņa un valdes locekļa atbildības izvērtēšana.