Atlaišanas pabalsta izmaksa ir atkarīga no uzteikuma pamatojuma. Svarīgi ir zināt, ka pabalsta izmaksa obligāta ir tikai tādā gadījumā, ja uzteikumu izsaka darba devējs.

Atbilstoši Darba likuma 100. panta piektajā daļā un 101. panta pirmās daļas 6., 7., 8., 9., 10., 11. punktā noteiktajam darba devējam obligāti jāizmaksā atlaišanas pabalsts, ja viņš darbiniekam uzsaka darba līgumu, kā iemeslu minot kādu no šiem motīviem:

• darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai;
• darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums;
• ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu;
• tiek samazināts darbinieku skaits;
• tiek likvidēts darba devējs – juridiskā persona vai personālsabiedrība;
• darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem, šajā laikā neieskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

Ja darbinieks pats uzsaka darbu, pamatojot to ar veselības stāvokli un ārstu atzinumu, tad atlaišanas pabalsta izmaksa darba devējam nav obligāta (izņemot 100. panta piektajā daļā minēto  gadījumu – svarīgs iemesls). Tomēr Jums var ieteikt savā iesniegumā norādīt gan iemeslu, gan lūgt darba devējam izmaksāt atlaišanas pabalstu.

Jums pastāv iespēja arī darba devēju par izveidojušos situāciju informēt un rosināt darba attiecības izbeigt, pusēm vienojoties, vienlaikus lūdzot izmaksāt atlaišanas pabalstu atbilstoši uzņēmumā nostrādātajam laikam (DL 112. pants).