Civillikuma 82. pantā minēts – pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. Līdz ar to iemels liegumam nevar būt personiska nepatika.

Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Majevska iepriekš LV portālam komentējusi: “Šo jautājumu var izlemt tikai tiesa, ņemot vērā visus argumentus un pierādījumus. Ja laulība ir jau šķirta, tad pēc tam bijušajam laulātajam likums nedod tiesības šādu prasību izvirzīt. Tas nozīmē, ka šo jautājumu lemj, tikai šķirot laulību. Ja laulību šķir pie notāra, tad laulātie par turpmāko uzvārdu lietošanu vienojas un šī vienošanās tiek ietverta pie notāra sastādītajā dokumentā. Ja viens no pāra kādam nosacījumam nepiekrīt, tad laulība šķirama tiesā. No prakses zināms, ka ir gadījumi, kad laulātais savā prasības pieteikumā norāda, ka nevēlas, lai “vainīgais” laulātais, kurš, stājoties laulībā, ir mainījis uzvārdu, pēc šķiršanās patur laulībā iegūto uzvārdu. Ja laulātajiem ir kopīgi nepilngadīgi bērni, tad šo jautājumu tiesa skata kopsakarā ar bērna interesēm.”