Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Reģistrējot laulību, valsts nodeva par uzvārda maiņu nav jāmaksā. Kāzu dienā vai pēc tam nekādi papildu dokumenti uzvārda maiņai nebūs jākārto.
LV portāla infografika
Noslēdzot laulību:
Šķirot laulību, var paturēt laulībā iegūto uzvārdu vai atgūt pirmslaulības uzvārdu.
Laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, var liegt saukties laulībā iegūtajā uzvārdā.
Pēc uzvārda maiņas 30 dienu laikā jāizņem jauns personu apliecinošs dokuments.
Izvēle par uzvārdu jāizdara, iesniedzot pieteikumu laulībām
Laulāto personiskās tiesības attiecībā uz uzvārdu nosaka Civillikuma 86.pants. Noslēdzot laulību, laulātie pēc savas vēlēšanās var izraudzīties viena laulātā pirmslaulības uzvārdu par savu kopējo uzvārdu. Piemēram, pirms laulībām sievu sauca Anna Rozīte un vīru – Kārlis Vaivods. Pēc laulības noslēgšanas sieva kļūst par Annu Vaivodi un vīra uzvārds paliek nemainīgs, vai arī vīrs kļūst par Kārli Rozīti, un sievas uzvārds paliek nemainīgs. Situācija, ka abi laulātie apmainās uzvārdiem – sieva paņem vīra uzvārdu un vienlaicīgi vīrs sievas uzvārdu – nav iespējama.
Civillikums paredz, ka, noslēdzot laulību, viens no laulātajiem savam uzvārdam var pievienot otra laulātā uzvārdu, izņemot gadījumus, kad vienam no laulātajiem jau ir dubults uzvārds. Šādā gadījumā kā pirmais rakstāms pirmslaulības uzvārds. Piemēram, pirms laulībām sievu sauca Inga Bērziņa un vīru – Klāvs Vilks. Šādā gadījumā sievu pēc laulībām sauks Inga Bērziņa-Vilka un vīru – Klāvs Vilks vai arī sievu sauks Inga Bērziņa un vīru – Klāvs Vilks-Bērziņš. Savukārt, ja, piemēram, sievu sauc Anna Roze-Rozīte, tad, apprecoties ar Kārli Vaivodu, sievai ir iespēja vai nu palikt savā uzvārdā, vai pieņemt vīra uzvārdu. Uzvārds Roze-Rozīte-Vaivode vai Roze-Vaivode, vai Rozīte-Vaivode nav iespējams.
Laulātie var veidot arī kopēju dubultu uzvārdu no abu laulāto pirmslaulības uzvārdiem. Šādā gadījumā pārim savā starpā jāvienojas, vai pirmais būs vīra vai sievas uzvārds. Attiecīgi, vai kopējais dubultais uzvārds, piemēram, būs Bērziņš-Vilks vai arī Vilks-Bērziņš. Nav iespējams, ka vienlaicīgi sievas uzvārds būtu Bērziņa-Vilka un vīra uzvārds Vilks-Bērziņš.
Noslēdzot laulību ar ārvalstu pilsoni, kuram, piemēram, ir trīs uzvārdi, otram laulātajam nebūs iespējams kā savu izvēlēties visus trīs uzvārdus, jo Latvijas normatīvie akti šādu iespēju neparedz. Šādā gadījumā viens no iespējamajiem risinājumiem Latvijas pilsonim varētu būt kā savu izvēlēties vienu no trim sievas/vīra uzvārdiem. Tomēr katrs gadījums ir vērtējams individuāli, un gala atzinumu sniedz dzimtsarakstu nodaļa.
"Arī vairākus gadus pēc kāzām var iegūt laulātā uzvārdu vai to pievienot savam uzvārdam."
Sieva un vīrs laulības laikā var paturēt savu pirmslaulības uzvārdu, nepieņemot kopēju uzvārdu. Gadījumā ja laulātie paturējuši pirmslaulības uzvārdu un pēc kāda laika viens no laulātajiem tomēr izlemj pieņemt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu, vai arī ģimene vēlas veidot dubultuzvārdu, uzvārda maiņa ir iespējama. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2.pants paredz, ka uzvārdu iespējams mainīt, ja persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu. To var darīt kaut vai 10 gadus pēc laulībām. Vienīgi šādā situācijā jārēķinās, ka par uzvārda maiņu būs jāmaksā valsts nodeva 71,14 eiro apmērā. "Savukārt, ja uzvārda maiņu veic, reģistrējot laulību, valsts nodeva nav jāmaksā," apstiprina Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas juriskonsulte Līga Pakalne. Turklāt kāzu dienā vai pēc tam nekādi papildu dokumenti uzvārda maiņai nav jākārto.
Mēdz būt gadījumi, ka, stājoties laulībā, viens no saderinātajiem pēc kāzām sev izvēlas dzīvesbiedra uzvārdu, bet, ejot laikam, saprot, ka tomēr vēlas sev dubulto uzvārdu – pirmslaulības uzvārdu, kuram pievienots laulātā uzvārds. Arī šādā gadījumā uzvārda maiņa ir iespējama, bet ceļš ir sarežģītāks, skaidro L.Pakalne. Saskaņā ar Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumu vispirms personai jāatgūst savs pirmslaulības uzvārds un tikai pēc tam var pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu.
Nolemjot iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu kādu laiku pēc kāzām, ar rakstveida iesniegumu (MK noteikumu Nr.1079 2.pielikums) jāvēršas jebkurā dzimtsarakstu nodaļā vai Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, ja persona uzturas ārpus Latvijas. Klāt jāpievieno Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 5.pantā minētie dokumenti.
No kāzu ceremonijas uz lidostu
Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 16.pantu personu apliecinošs dokuments ir lietošanai nederīgs, ja mainījies personas uzvārds. Ja laulātie kāzu dienā maina uzvārdu, pase vai eID kļūst nederīga līdz ar laulības reģistrācijas brīdi, un šādu dokumentu izmantot nedrīkst. Neatkarīgi no tā, vai uzvārds mainīts kāzu dienā vai pēc kāda laika, personas pienākums ir 30 dienu laikā no uzvārda maiņas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniegt MK noteikumu Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 22. un 23.punktā minētos dokumentus jaunas pases un/vai eID saņemšanai, kā arī samaksāt valsts nodevu. Jauns dokuments jāsaņem obligāti, turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 186.pantu par dzīvošanu bez personu apliecinoša dokumenta var uzlikt naudas sodu.
"Mainot uzvārdu kāzu dienā, pase vai eID kļūst nederīga līdz ar laulības reģistrācijas brīdi."
Nereti pēc kāzām tiek plānots doties ceļojumā ārpus Latvijas, jau laikus pirms laulību ceremonijas veicot rezervācijas, kurās reizēm jānorāda pases dati. Šādos gadījumos, lai neradītu sev liekas problēmas, prātīgāk būtu uzvārda maiņu kāzu dienā neveikt. Veicot uzvārda maiņu un izņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, tā dati būs atšķirīgi, piemēram, pases sērijas numurs. Ja ceļojumā ārpus Latvijas iecerēts doties uzreiz pēc svinīgās ceremonijas, tad arī šādā gadījumā jaunlaulātajiem jāpaliek savā uzvārdā, jo jaunu personu apliecinošu dokumentu uzreiz saņemt nevar, savukārt ar dokumentu, kurā norādīts pirmslaulības uzvārds, ceļot nedrīkst. Šis dokuments ir nederīgs un par tā lietošanu var administratīvi sodīt.
Ātrākais laiks, kādā var saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu, ir divas darbdienas. Jaunlaulātajiem dokumentu saņemšana paātrinātā kārtībā izmaksā lētāk. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.133 "Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu" 9.punktu par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu divu darbdienu laikā ir noteikti valsts nodevas atvieglojumi, ja persona mainījusi uzvārdu, noslēdzot laulību.
Uzvārds pēc laulības šķiršanas
Šķirot laulību, personai jāizvēlas, kāds būs tās uzvārds pēc laulības šķiršanas. Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā. Ja persona vēlas, tā var atgūt savu pirmslaulības uzvārdu. Uzvārda izvēle pēc laulības šķiršanas ir kārtīgi jāapsver. Ja reiz persona būs izvēlējusies atgūt savu pirmslaulības uzvārdu, tai nākotnē vairs nebūs likumīga pamata iegūt bijušā dzīvesbiedra uzvārdu. Arī tad nē, ja pēc laika bijušais vīrs un sieva saies kopā un turpinās nereģistrētu kopdzīvi. Šādā situācijā tikt pie otras pusītes uzvārda varēs, tikai vēlreiz apprecoties.
Ja, šķirot laulību, persona bija nolēmusi palikt laulātā uzvārdā, tai ir iespējas iegūt savu pirmslaulības uzvārdu arī vēlāk. Savu dzimto uzvārdu var atgūt arī šādā situācijā. Persona pieņēmusi sava laulātā uzvārdu, kuru nolēmusi paturēt pēc laulības šķiršanas. Pēc tam šī persona apprecējusies vēlreiz, pieņemot otra laulātā uzvārdu. Šķirot otro laulību, personai jāizvēlas, atstāt otra laulātā uzvārdu vai atgūt pirmslaulības uzvārdu, tātad uzvārdu, kas iegūts "mantojumā" no pirmās laulības. Tikai pēc tam persona var vērsties dzimtsarakstu departamentā ar lūgumu tai piešķirt dzimtas uzvārdu – uzvārdu pirms pirmās laulības.
"Jaunlaulātajiem pases un eID saņemšana paātrinātā kārtībā izmaksā lētāk."
Atsevišķās situācijās viens no laulātajiem bijušajam dzīvesbiedram var liegt saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. Detalizētāk par liegumu bijušajam laulātajam paturēt laulībā iegūto uzvārdu iepriekš LV portālam ir komentējusi Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Majevska. Civillikuma 82.pantā minēts – pēc otra laulātā lūguma tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. Tātad iemels liegumam nevar būt personiska nepatika.
L.Majevska atzīmē: "Šo jautājumu var izlemt tikai tiesa, ņemot vērā visus argumentus un pierādījumus. Ja laulība ir jau šķirta, tad pēc tam bijušajam laulātajam likums nedod tiesības šādu prasību izvirzīt. Tas nozīmē, ka šo jautājumu lemj, tikai šķirot laulību.
Ja laulību šķir pie notāra, tad laulātie par turpmāko uzvārdu lietošanu vienojas un šī vienošanās tiek ietverta pie notāra sastādītajā dokumentā. Ja viens no pāra kādam nosacījumam nepiekrīt, tad laulība šķirama tiesā. No prakses zināms, ka ir gadījumi, kad laulātais savā prasības pieteikumā norāda, ka nevēlas, lai "vainīgais" laulātais, kurš, stājoties laulībā, ir mainījis uzvārdu, pēc šķiršanās patur laulībā iegūto uzvārdu. Ja laulātajiem ir kopīgi nepilngadīgi bērni, tad šo jautājumu tiesa skata kopsakarā ar bērna interesēm."
Jāpiebilst, ka, arī esot laulībā, persona var atgūt savu dzimto vai iegūt dzimtas uzvārdu, kā to paredz Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums.
