SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
11. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tiesu sistēma
2
38
2
38

Laulības šķiršana tiesā

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Laulības izjukšana nereti ir saistīta ar strīdiem, nesaprašanos un atšķirīgiem uzskatiem, kas kuram piederēs pēc šķiršanās. Domstarpības pastāv arī par kopīgā nepilngadīgā bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem. Nereti šķirties vēlas tikai viens no laulātajiem, savukārt otrs grib saglabāt laulību vai arī ir vienaldzīgs pret šo jautājumu. Šādos gadījumos laulība jāšķir tiesā, kas to var darīt, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu. Savukārt, ja nav domstarpību un šķirties piekrīt abas puses, ātrāk un lētāk laulība šķirama pie notāra.
īsumā
  • Prasības pieteikums par laulības šķiršanu tiesā jāsniedz laulātajam, kurš vēlas šķirties.
  • Prasības pieteikums jāsagatavo brīvā formā saskaņā ar Civilprocesa likuma 128. un 235.pantu.
  • Jāmaksā valsts nodeva 142,29 eiro apmērā, var būt papildu izdevumi.
  • Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesāšanās izdevumus sadala starp abiem bijušajiem laulātajiem.
  • Ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā.

Laulātajam, kurš vēlas šķirties, jeb prasītājam tiesā jāiesniedz prasības pieteikums par laulības šķiršanu. Laulības šķiršanas lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa.

Prasību ceļ tiesā pēc atbildētāja (otra laulātā) deklarētās dzīvesvietas. Piemēram, ja prasītāja deklarētā dzīvesvieta ir Rīgā, bet atbildētāja Jelgavā, tad prasība iesniedzama Jelgavas tiesā.

Civilprocesa likuma 234. pants paredz, ka prasību par laulības šķiršanu var celt tiesā arī pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, pēc prasītāja dzīvesvietas, ja:

  • pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni;
  • laulība šķirama ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;
  • laulība šķirama ar personu, kurai nav deklarētās dzīvesvietas un kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

Prasītājam jāsagatavo pieteikums brīvā formā, speciāla veidlapa nepastāv. Prasības pieteikumu var iesniegt vairākos veidos: personīgi vai sūtot pa pastu, vai elektroniskā veidā, parakstot ar elektronisku parakstu un nosūtot, izmantojot e-pastu. Jāņem vērā, ka tiesā iesniedzamajam elektroniskajam dokumentam jābūt noformētam atbilstoši procesuālām un Elektronisko dokumentu likuma prasībām.

Prasības pieteikums jāsagatavo tik eksemplāros, cik lietā ir dalībnieki. Vienkārši šķirot laulību, ja nav citu no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošu prasījumu, prasības pieteikums būs jāadresē tiesai un atbildētājam. Gadījumos kad pastāv strīds par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām, būs jāiesniedz trīs prasības pieteikuma noraksti – viens tiesai, otrs atbildētājam, bet trešais bāriņtiesai.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese Adrija Buliņa norāda, ka lietas dalībnieku skaits var mainīties, ja puses risina strīdu par laulāto kopīgas mantas dalīšanu un, piemēram, kādam no nekustamajiem īpašumiem ir ierakstīta ķīlas tiesību atzīme par labu bankai. Ja prasības pieteikumā banka norādīta kā trešā persona, tad arī bankai jāpievieno prasības pieteikuma noraksts.

Tiesā šķirama izirusi laulība

Saskaņā ar Civillikuma 72. pantu par izirušu tiek uzskatīta laulība, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti. Minētā likuma 74. pants paredz: ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja:

  • laulības iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu;
  • viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību;
  • viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana.

Piemēram, ja gadu pēc laulības noslēgšanas viens no laulātajiem saprot, ka tomēr nevēlas turpināt kopdzīvi un grib šķirt laulību, savukārt otra puse negrib šķirt laulību, pret laulāto, kurš vēlas šķirties, nav notikusi nekāda veida vardarbība, nav arī uzsākta kopdzīve ar citu partneri un nav arī gaidāms bērns no nelaulātā. Šādā situācijā neatliek nekas cits kā gaidīt, kamēr paiet trīs gadi, kopš personas dzīvo šķirti, lai tiesa varētu šķirt laulību.

Pievienojamie dokumenti

Prasības pieteikums par laulības šķiršanu jāsagatavo saskaņā ar Civilprocesa likuma 128. un 235.pantu. Ziņas ir jāsniedz ne tikai par prasītāju, bet arī par atbildētāju. Prasības pieteikumā arī jānorāda, no kura laika puses dzīvo šķirti, vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai un vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus.

Attiecībā uz prasības pieteikumā norādāmo informāciju likumdevējs paredzējis speciālas prasības. "Šādas prasības izvirzītas, jo, šķirot laulību, pusēm jāatrisina visi no ģimenes tiesiskajām attiecībām izrietošie jautājumu, proti, jautājumi, kas izriet no bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām (aprūpes un uzraudzības kārtība, saskarsmes tiesību izmantošanas kārtība un uzturlīdzekļi), laulāto kopīga mantas sadale, kā arī līdzekļi laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai," komentē tiesnese A. Buliņa.

"Par izirušu tiek uzskatīta laulība, ja laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti."

Katrs laulības šķiršanas gadījums ir individuāls, līdz ar to atšķirsies arī prasības pieteikumam pievienotie dokumenti. Tas ir atkarīgs no tā, vai prasība ir tikai par laulības šķiršanu vai tomēr tiek risināti pārējie strīdi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām. Vienlaicīgi pievienojamo dokumentu saraksts ir atkarīgs no prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem.

Prasībai par laulības šķiršanu jāpievieno laulības apliecība un prasības pieteikuma noraksts. Situācijās, kad ir prasījums par uzturlīdzekļu piedziņu, jāpievieno bērna dzimšanas apliecības kopija, pierādījumi par prasītāja un atbildētāja ienākumiem un materiālo stāvokli. Ja prasībā lūgts piedzīt uzturlīdzekļus virs valstī noteiktā minimālā apmēra, jāpievieno piedzenamās summas aprēķins. Piedzenamās summas aprēķinu var iekļaut arī prasības pieteikumā.

Savukārt, ja ir strīds par laulāto kopīgas mantas sadali, pievienojami, piemēram, īpašuma tiesību apliecinoši dokumenti u.tml. "Attiecībā uz strīdu par laulāto kopīgas mantas sadali ļoti grūti noteikt pārējos pierādījumus, tas atkarīgs no apstākļiem, ar kuriem prasītājs pamato prasību. Šeit jāatceras – apstākļus, kurus norāda tiesai, jāpamato ar attiecīgu pierādījumu, iesniedzot to tiesā," atzīmē A. Buliņa.

Cik izmaksā laulības šķiršana?

Civilprocesa likuma 34. pants nosaka valsts nodevas apmērus. Tā jāsamaksā pirms dokumentu iesniegšanas tiesā, jo prasības pieteikumam ir jāpievieno apliecinājums par valsts nodevas nomaksu.

Par prasības pieteikumu laulības šķiršanas lietā valsts nodeva jāmaksā 142,29 eiro apmērā. Ja otrs laulātais atzīts par bezvēsts promesošu vai notiesāts ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par trim gadiem, valsts nodeva ir 14,23 eiro apmērā. Tomēr šie nav vienīgie izdevumi, ar kuriem jārēķinās.

Kā skaidro Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, papildus prasītājam jāsamaksā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar Tiesu administrācijas izstrādāto vienoto metodiku par izdevumu noteikšanu, iesniedzot prasības pieteikumu lietā ar vienu prasītāju un vienu atbildētāju, maksa ir 4,70 eiro. Lietas izskatīšanas gaitā tiesas izdevumi palielinās, kas attiecīgi ar galīgo nolēmumu tiek piedzīti no lietas dalībniekiem. Jāatzīmē, ka tiesa, taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, sadala starp abiem bijušajiem laulātajiem tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli. Piemēram, ja prasītājs par laulības šķiršanas prasījumu samaksājis valsts nodevu 142,29 eiro apmērā, tad tiesa, taisot spriedumu, no atbildētāja pusi no samaksātās valsts nodevas piedzīs prasītājas labā.

Papildu izmaksas varētu rasties arī par lietas materiālu kopēšanu, atkārtotu tiesas nolēmumu izsniegšanu, par liecinieku uzaicināšanu, bet šādi izdevumi ir atkarīgi no lietas dalībnieka gribas.

Otru laulāto uz tiesu var atvest piespiedu kārtā

Civilprocesa likuma 236. panta pirmā daļa noteic, ka laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm.

Ja viena no pusēm dzīvo tālu vai cita iemesla dēļ nevar ierasties pēc tiesas uzaicinājuma, tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs puses rakstveida paskaidrojumu vai tās pārstāvja piedalīšanos. Lietā par laulības šķiršanu puses pārstāvim jābūt speciāli pilnvarotam šīs lietas vešanai. Pilnvarojums par pārstāvību laulības šķiršanas lietā attiecas arī uz visiem citiem ar to saistītajiem prasījumiem. Savukārt, ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai tā neatrodas Latvijā, lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās, ja viņš likumā noteiktajā kārtībā ir aicināts uz tiesu.

Vairumā gadījumos uz tiesas sēdi ierodas tikai tā persona, kura ierosinājusi laulības šķiršanu. Likums paredz: ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā. "Tiesa ļoti bieži pieņem lēmumu par personas atvešanu piespiedu kārtā. Protams, šāds līdzeklis ir iedarbīgs, ja ir zināma atbildētāja atrašanās vieta vai darbavieta. Tādēļ prasītājiem jābūt aktīvākiem un jāmēģina noskaidrot laulātā dzīvesvieta vai darbavieta," norāda tiesnese A. Buliņa.

Var arī neuzzināt, ka laulība ir šķirta

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56. panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

"Ziņas ir jāsniedz ne tikai par prasītāju, bet arī par atbildētāju."

"Nereti prasītāji norāda atbildētāja faktisko dzīvesvietas adresi, jo nav informēti par deklarētās dzīvesvietas adresi. Gadījumā ja tiesai nav pārliecības, ka persona ir sasniedzama prasības pieteikumā norādītajā faktiskajā dzīvesvietā, tiesa vienmēr visus dokumentus sūtīs arī uz deklarētās dzīvesvietas adresi. Ne bez iemesla likumdevējs ir izšķīries, ka būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietas adresē ir personas pienākums, nevis tiesība. Ja persona šo pienākumu nepilda un tiesa ir izmantojusi visus Civilprocesa likumā noteiktos līdzekļus, lai nodrošinātu atbildētāja ierašanos tiesas sēdē, var izveidoties situācija, ka viens no laulātajiem nezina par uzsākto laulības šķiršanu, attiecīgi var arī neuzzināt, ka laulība ir šķirta," skaidro tiesnese.

Lietā, kurā atbildētājam nav deklarētās dzīvesvietas un viņa dzīvesvieta nav zināma, tiesa paziņo par laulības neesamību oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Var noteikt samierināšanās laiku

Tiesa pēc savas iniciatīvas var atlikt lietas izskatīšanu nolūkā atjaunot laulāto kopdzīvi vai veicināt lietas mierīgu atrisinājumu. Lietas izskatīšanu tiesa nevar atlikt, ja puses ir dzīvojušas šķirti vairāk nekā trīs gadus un pret izskatīšanas atlikšanu iebilst abas puses, kā arī gadījumos, kad laulības šķiršana saistīta ar vardarbību pret laulāto, kurš pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu, vai laulāto kopīgo bērnu.

Lietās par laulības šķiršanu pušu izlīgums pieļaujams tikai strīdos, kas saistīti ar ģimenes tiesiskajām attiecībām. Laulības šķiršanas prasības atsaukšana nav šķērslis pārējo prasījumu izskatīšanai pēc būtības.

Ja šķiršanās procesā abi laulātie saprot, ka tomēr nevēlas šķirt laulību, prasītājam lietas ietvaros jāiesniedz iesniegums, kurā norādāms, ka prasība vairāk netiek uzturēta, un jālūdz izbeigt tiesvedību lietā.

Labs saturs
38
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU