Konkrētajā gadījumā, pirmkārt, ir svarīgi izšķirties, vai par deju kolektīva vadīšanu tiks slēgts uzņēmuma līgums vai darba līgums. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļauties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Savukārt ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Civillikuma 2179. panta otrajā daļā ir uzsvērts, ka uzņēmuma līguma priekšmets ir konkrēts darba rezultāts. Slēdzot uzņēmuma līgumu, ir jāņem vērā, ka uzņēmuma līgums nevar saturēt darba līguma pazīmes. Ja uzņēmuma līgums saturēs darba līguma pazīmes, tad neatkarīgi no tā, kā sauks līgumu, to var uzskatīt par darba līgumu.

Darba likuma 91. pants nosaka: “Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi.” Līdz ar to likums neaizliedz darbiniekam slēgt darba līgumus ar citiem darba devējiem. Tāpat likums neaizliedz darbiniekam slēgt uzņēmuma līgumus. Ja par deju kolektīva vadīšanu tiks slēgts uzņēmuma līgums, tad nepastāv nekādi šķēršļi šāda līguma noslēgšanai. Ja par deju kolektīva vadīšanu tomēr tiks slēgts darba līgums, tad saskaņā ar Darba likuma 91. panta noteikumiem Jums vispirms jāpārbauda Jūsu darba līguma saturs – vai tajā nav ietverts blakus darba ierobežojums (Darba likuma 92. pants). Ja Jūsu darba līgumā nav ietverts ierobežojums veikt blakus darbu, Jums nav nepieciešams saskaņot cita darba līguma noslēgšanu ar pašreizējo darba devēju. Tomēr Jums jāņem vērā arī Darba likuma 52. panta un 53. panta noteikumi, kuri nosaka, ka darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros un noteiktā vietā. Citiem vārdiem sakot, kā kultūras nama (filiāles) vadītājam Jums noteiktajā darba laikā jābūt darba vietā, darba devēja rīcībā un jāveic darba pienākumi. Līdz ar to blakus darbs (deju kolektīva vadīšana) nevar pārklāties ar Jūsu kā kultūras nama (filiāles) vadītāja darba laiku vai ietekmēt Jūsu darba saistību izpildi, rūpību.

Šādā gadījumā līgums tiks slēgts starp kultūras namu (juridisko personu), kura vārdā rīkosies kultūras nama vadītājs, un fizisko personu. Līdz ar to līgums netiek slēgts "pašam ar sevi". Tomēr pirms šāda līguma slēgšanas Jums kā vadītājam būtu jāpārbauda, vai piekšķirtajās pilnvarās ir darba līgumu un uzņēmuma līgumu slēgšana.

Ja Jūsu darba līgumā ir ietverts blakus darba ierobežojums, tad jāņem vērā tas, ka šādam ierobežojumam ir jābūt pamatotam no darba devēja puses. Svarīgi uzsvērt to, ka darba līgumā nevar būt ietverts aizliegums veikt blakus darbu, jo tādā veidā darba devējs patvaļīgi ierobežotu darbinieka Satversmes 106. pantā garantētās tiesības. Darba līgumā var būt ietverts tikai ierobežojums veikt blakus darbu. Darba devējs ir tiesīgs ierobežot darbinieka tiesības pildīt darbu pie cita darba devēja tikai tad, ja šāds blakus darbs var radīt konkurenci vai ietekmēt darbinieka pienācīgu darba saistību izpildi vai radīt rūpības samazināšanos. Ja Jūsu darba līgumā ir ietverts blakus darba ierobežojums, tad būtu ieteicams panākt rakstveida vienošanos ar darba devēju, kurā būtu iekļauta darba devēja piekrišana noslēgt darba līgumu par deju kolektīva vadīšanu.

Ja vienošanos panākt neizdodas, Jūs tāpat varat veikt blakus darbu, ja esat pārliecināts, ka blakus darbs neskars darba devēja intereses un neietekmēs pienācīgu darba saistību izpildi. Ja darbinieks pienācīgi neveiks darbu tādēļ, ka strādā pie cita darba devēja, tad darba devējam pastāv iespēja piemērot Darba likuma 72. pantu un ieturēt daļu no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas atbilstoši Darba likuma 79. panta noteikumiem vai atbilstoši 101. pantam uzteikt līgumu. Savukārt, ja nav konstatējams, ka blakus darbs kaitē vai var kaitēt darba devēja interesēm vai negatīvi ietekmēt darbinieka saistību pienācīgu izpildi, bet darbiniekam, pamatojoties uz šiem apstākļiem, tiek uzteikts darba līgums, tad darbiniekam ir iespēja vērsties tiesā un apstrīdēt uzteikuma tiesiskumu.