E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 12810
Lasīšanai: 5 minūtes

Energoapgādes objektu ierīkošanu nosaka likums

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
19. septembrī, 2017
Irena

Labdien! Mums pie 8 dzīvokļu mājas ir diezgan liela piegulošā teritorija (ne vairāk par pusi no mājas teritorijas), par kuras kopšanu maksā mājas iedzīvotāji. Uz šīs piegulošās teritorijas “Latvenergo” ir novietojis elektrības būdu. Vai “Latvenergo” to varēja izdarīt bez mājas iedzīvotāju piekrišanas, un vai tādā gadījumā mēs varam pieprasīt, lai viņi maksā par teritorijas tīrīšanu?

A
atbild:
05. oktobrī, 2017
AS "Sadales tīkls"
Tatjana Smirnova, preses sekretāre

Ņemot vērā, ka lasītāja nav noradījusi īpašuma adresi vai precīzu informāciju, kāda elektroapgādes būve atrodas norādītajā īpašumā, kad būve novietota  uz zemes gabala, kas ir zemes gabala īpašnieks un kādā no pašvaldības teritorijām atrodas īpašums, sniedzam informāciju par Aizsargjoslu likumā un Enerģētikas likumā noteikto, kas attiecas uz sadales sistēmas elektroapgādes infrastruktūras objektu ierīkošanu (izbūvi) un to aizsargjoslām.

Atbildot uz lasītājas jautājumu par elektroapgādes infrastruktūras objekta izbūvi un izbūves darbu saskaņošanu, vēlamies informēt, ka saskaņā ar Enerģētikas likumu, plānojot jauna elektroapgādes infrastruktūras objekta ierīkošanu (izbūvi), AS “Sadales tīkls” elektrotīkla izbūves projektu saskaņo ar ikvienu zemes vienības īpašnieku, kuru skar šī elektrotīkla ierīkošana (izbūve). Tomēr Enerģētikas likuma 19. pants nosaka arī izņēmuma gadījumus, kad energoapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, lai veiktu jaunu energoapgādes objektu ierīkošanu (izbūvi).

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu gar elektroapgādes infrastruktūras objektiem ir noteiktas aizsargjoslas – platības, kuru uzdevums ir aizsargāt objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no jebkāda veida ietekmes, un to platums ir atkarīgs no elektroapgādes infrastruktūras veida un sprieguma. Likums nosaka arī zemes īpašnieku un elektroapgādes infrastruktūras objekta īpašnieka pienākumus un tiesības aizsargjoslās gar elektroapgādes infrastruktūras objektiem.

Aizsargjoslu likuma 35. panta devītajā daļā noteikts, ka tāda objekta, kuram noteikta aizsargjosla, īpašnieks vai valdītājs izmanto šo aizsargjoslu, nemaksājot atlīdzību par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Ja pie lasītājas norādītās daudzdzīvokļu ēkas atrodas transformatoru apakšstacija, tad saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 16. pantu ap elektroapgādes sadalnēm un transformatoru apakšstacijām aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas. Aizsargjoslas gar elektroapgādes infrastruktūras objektiem jāuztur zemes īpašniekam un jāievēro, lai Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi netiku pārkāpti. Tomēr, lai uzturētu elektroapgādes infrastruktūru drošā stāvoklī, arī AS “Sadales tīkls” ir tiesības pārbaudīt un veikt darbības, lai novērstu likumā noteiktos ierobežojumu pārkāpumus.

Jāņem vērā, ka arī katras pašvaldības saistošajos noteikumos var būt noteikta kārtība, kā jāuztur teritorija, kurš ir atbildīgs un nodrošina teritorijas un uz tās esošo būvju uzturēšanu, kopšanu. Pašvaldību saistošajos noteikumos tiek noteikti pienākumi nekustamo īpašumu, tostarp elektroapgādes infrastruktūras objektu, un tiem piegulošo teritoriju sakopšanai un uzturēšanai, kā tas, piemēram, ir noteikts Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošo noteikumu Nr. 146 trešajā punktā, kurā ir norādīts, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzturēšanu un kopšanu nodrošina:

  • nekustamā īpašuma īpašnieks vai faktiskais valdītājs;
  • būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves, kas pieder dažādām personām, un ja saskaņā ar zemes nomas līgumu nav noteikta cita kārtība; ja būves īpašnieks nav noskaidrojams, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;
  • daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja nekustamā īpašuma sastāvā ir daudzdzīvokļu māja.

Šādos gadījumos, kad uz zemes atrodas elektroapgādes infrastruktūras objekts vai zemi šķērso elektrolīnija un zemes vienības apgrūtinājums ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā, apgrūtinātajai zemes platībai saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par zemes kadastrālās vērtības noteikšanu samazinās kadastrālā vērtība un līdz ar to samazinās arī nekustamā īpašuma nodokļa apmērs. Samazināts nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir atvieglojums zemes īpašniekam par elektroapgādes infrastruktūras objektu un likumā noteiktajiem aprobežojumiem viņa īpašumā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 71 jautājumu. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas