Darba līgums un uzņēmuma līgums ir divi civiltiesiski līgumi, taču to regulējums, kā arī tiesību un saistību apjoms tajos atšķiras. Saistību būtība nav atkarīga no tā, kā sauc līgumu, bet gan no tā, kura līguma pazīmes tas satur.

Darba attiecības regulē Darba likums. Saskaņā ar Darba likuma 28. panta otro daļu ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs — maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

No šī formulējuma izriet noteikti darbinieka un darba devēja pienākumi – noteikta darba vieta, pakļaušanās darba devēja kārtībai, darba devēja rīku un līdzekļu piešķiršana darbiniekam, tiesības uz atvaļinājumu u. c.

Uzņēmuma līgumam, ko regulē Civillikums, ir cits mērķis – tas noslēdzams par konkrēta darba veikšanu. Izpildes laiku un vietu, kā arī līdzekļus, ar kādiem tiks veikts darbs, izvēlas uzņēmējs (pakalpojuma sniedzējs). Uzņēmuma līgums nedod personai tiesības ne uz atvaļinājumu, ne apmaksātu prombūtni (piemēram, darba nespējas laikā), ne citas sociālās garantijas.

Tādējādi nedrīkst aizstāt darba līgumu ar uzņēmuma līgumu, nevērtējot, vai nemainās arī saistību raksturs. Darba devējam nav pienākuma nodibināt ar Jums saistības uz uzņēmuma līguma pamata, ja tās neatbilst darba devēja interesēm.