Terminu “norakstīt parādu” lieto uzņēmuma grāmatvedības un nodokļu administrēšanas nolūkiem. Parāda norakstīšana ir grāmatvedības darbība, kas saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9. pantu ļauj uzņēmumam noteiktus klientu parādus uzskatīt par zaudētiem (neatgūstamiem) un attiecīgi šādu parādu summas atskaitīt no ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Proti, parādu norakstīšana uzņēmumiem ļauj samazināt maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli.

Taču tas, kā kreditors kārto savu grāmatvedību un veic nodokļu norēķinus, neietekmē kreditora un parādnieka savstarpējās attiecības. Parāda norakstīšana grāmatvedības nolūkiem nenozīmē parāda dzēšanu parādniekam. Kreditors joprojām var prasīt parāda atmaksu, un, ja šādu parādu izdodas atgūt, tad iepriekš nesamaksātais nodoklis tomēr ir jāsamaksā.

Tātad, ja parāds tika norakstīts, bet Jums par to nekas netika paziņots, tad tā ir bijusi tīri grāmatvedības darbība. Ja par to Jums būtu bijis paziņots, tad varētu uzskatīt, ka kreditors Jums šo parādu piedevis un līdz ar to ir zaudējis tiesības to vēlāk prasīt. Ņemot vērā, ka Jums netika paziņots par norakstīšanu, tad Jums šīs saistības ir jāturpina pildīt un Jūs nevarat atsaukties uz to, ka Jums zināms par parāda norakstīšanu grāmatvedības/nodokļu nolūkiem, lai šo parādu vairs nemaksātu.

Parādu piedzinējs faktiski ir kreditora pilnvarota persona, proti, atprasa parādu kreditora vārdā un uzdevumā. Tātad Jums ir pienākums sadarboties ar piedzinēju, it kā tas būtu Jūsu kreditors, tostarp atbildēt uz saziņas centieniem. Parādu piedzinējam gan ir jāievēro Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma noteikumi, veicot piedziņas darbības. Savukārt arī Jums likums uzliek zināmus pienākumus sadarboties ar piedzinēju. Līdz ar to ieteiktu iepazīties ar likuma normām, lai zinātu, kādi ir piedzinēja pienākumi un kādas ir jūsu tiesības šajā procesā. Nekautrējieties uzstāt, lai piedzinējs sniedz Jums visu informāciju, ko tam ir pienākums Jums sniegt vai Jums tiesības prasīt.

Likuma 6. panta 1. daļa nosaka Jums pienākumu atlīdzināt piedzinējam parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību. No Jūsu rakstītā secināms, ka abi šie priekšnoteikumi pastāv. Taču jāņem vērā, ka piedzinējs parādu atgūšanas izdevumus var prasīt ierobežotā apmērā. To sīkāk regulē MK noteikumi Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”. Tie cita starpā nosaka, ka no parādnieka var prasīt ne vairāk kā 7 eiro par sākotnējā piedziņas paziņojuma sagatavošanu un ne vairāk kā 10 eiro par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām. Noteikumu 3. punktā uzskaitīti izdevumi, par kuriem atlīdzību nevar prasīt nekādā gadījumā. Tātad summa, ko Jums var prasīt kā piedziņas izdevumus, ir atkarīga no darbībām, kuras piedzinējs ir veicis. Par to mums nav informācijas, līdz ar to nevaram komentēt, vai šie izdevumi tiek prasīti atbilstoši likumos noteiktajiem maksimālajiem apmēriem.