Pirms vairākiem gadiem bija iecerēts noteikt kārtību, lai vienkāršotu un paātrinātu kopīpašumā esošu vairāku dzīvokļu māju sadali. Izmaiņas likumos nav pieņemtas. 

Taču arī pašreizējie normatīvie akti paredz iespēju sadalīt kopīpašumu, juridiski to noformējot.

Valsts zemes dienesta (VZD) informatīvajā materiālā (2016. g.) „Būvju kadastrālā uzmērīšana jautājumos un atbildēs” ir sniegta atbilde uz šādu jautājumu: „Divi ēkas īpašnieki vēlas kopīpašumā piederošo ēku (katram pieder ½ domājamās daļas) sadalīt divās reālās daļās. Ar ko sākt, un ar kādām izmaksām ir jārēķinās?”

Atbilde: „Jāsāk ar sadales projekta izstrādi. Projektā arhitekts var noteikt nepieciešamās konstruktīvās izmaiņas, no kuru īstenošanas var būt atkarīga ēkas sadales tālākā virzība. Ja starp īpašniekiem ir jāsadala arī palīgēkas, papildus projektam ir jānoslēdz sadales līgums. Tajā atrunā konkrētās lietas par ēkām, servitūtiem un speciāliem lietošanas nosacījumiem. Parasti šādā gadījumā reālās daļās dala arī zemes vienību. Papildus jāvēršas arī pašvaldībā adreses noteikšanai. Gadījumā, ja reālās daļās dala zemes vienību, jāveic zemes mērniecības darbi.

Pēc nepieciešamo ēkas būvniecības darbu pabeigšanas abām ieinteresētajām pusēm vienlaikus jāvēršas VZD ar pasūtījumu ēku kadastrālajai uzmērīšanai. Kadastrālā uzmērīšana abām ar projektu atdalītajām ēkas daļām tiks veikta vienlaicīgi. Katrai daļai tiks sagatavota atsevišķa kadastrālās uzmērīšanas lieta. Tālāk būs jāvēršas pašvaldības būvvaldē un atdalītās ēkas jānodod ekspluatācijā. Pēc nodošanas ekspluatācijā ēkas jāieraksta zemesgrāmatā.”

Savukārt, ja kopīpašnieki vēlas palikt kopīpašumā un uzturēt kārtībā savu īpašuma daļu, var noslēgt vienošanos starp kopīpašniekiem par nekustamā īpašuma dalītu lietošanu vai līgumu par kopīpašuma apsaimniekošanu un lietošanas kārtību. Kopīpašnieku vienošanās par kopīpašuma dalītu lietošanu (Civillikuma 1070. pants) nenozīmē kopīpašuma reālu sadalīšanu, un ar kopīpašuma dalītas lietošanas noteikšanu kopīpašnieku domājamās daļas nemainās. Noslēdzot minēto vienošanos/līgumu, ir iespējams atrunāt, kurš no kopīpašniekiem ir atbildīgs par kādiem konkrētiem darbiem īpašuma uzturēšanā vai par kādu konkrētu īpašuma daļu kopumā.

Lai noskaidrotu visus apstākļus un iespējamos risinājumus konkrētajā situācijā, ieteicams vērsties pie jurista vai eksperta, kas specializējies nekustamo īpašumu jomā.