Kā rīkoties, ja dzīvokļu īpašnieku kopība (mājas īpašnieks) nolēmusi mainīt mājas pārvaldnieku, tātad izbeigt līdzšinējās pārvaldīšanas tiesiskās attiecības, var uzzināt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 12. panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā. Savukārt regulējums par pārvaldīšanas uzdevuma atsaukšanu iekļauts likuma 17.¹ pantā.

Sīkāk par parāda un uzkrājuma jautājuma risināšanu pārvaldnieka maiņas gadījumā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš.

„Ja dzīvokļu īpašnieki nolemj atteikties no līdzšinējā mājas apsaimniekotāja, tad tiek noformēts pieņemšanas–nodošanas akts, kurā fiksētas arī visas parādsaistības. Šajā gadījumā līdzšinējam apsaimniekotājam „Rīgas namu pārvaldniekam” ir uzdevums minētos parādus piedzīt. Tā kā parāds ir par pilsētas pašvaldībai piederošu dzīvokli, tad, iespējams, viņš šo parādu nemaz nekārtos – tās ir viņa tiesības, jo šis parāds ir saistīts tikai ar „Rīgas namu pārvaldnieku”.

Ja parāda summa ir līdzvērtīga rezerves uzkrājumam, tad jāzina, ka uzkrājumam ir divas daļas: plānveida remonta izdevumi, kas ir zināmi un tiek iekļauti rēķinos iedzīvotājiem, un – faktiski samaksātā summa. Tad, piemēram, būs tā, ka pēc plāna rezerves uzkrājumā ir jābūt 3000 eiro, bet faktiski ir iemaksāti 1000, jo atlikusī summa ir pašvaldībai piederošā dzīvokļa parāds. Ja rezerves uzkrājums plānots 3000 eiro apmērā, tad RNP šī summa mājas īpašniekam ir jānodod, jo tā ir dzīvokļu īpašnieku uzkrātā nauda. Tas, ka nauda nav iekasēta, ir apsaimniekotāja bezdarbības vai nolaidības dēļ, un tā ir paša apsaimniekotāja rūpe, kā un vai šo parādu piedzīt no pašvaldības attiecīgās struktūras, vai arī to norakstīt zaudējumos.

Par pašvaldības dzīvokļa izpirkšanu. Neprivatizētu pašvaldības dzīvokli teorētiski var izpirkt par naudu un tikai tad, ja Rīgas pilsētas dome pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Taču uzreiz var teikt, ka galvaspilsētas pašvaldības politika nav izpārdot šādus dzīvokļus: dzīvojamā fonda nepietiek un rindā pēc palīdzības mājokļa jautājumu risināšanā ir lielas rindas. Ja arī pašvaldība dzīvokli tomēr pārdotu, tas notiktu izsolē.

Pirmpirkuma tiesības mājas pārējo dzīvokļu īpašnieki var izmantot tad, ja tās ir ierakstītas zemesgrāmatā. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. un 17. pantā ir noteikta kārtība, kā var pieņemt lēmumu par dzīvokļa izpirkšanu.”

Kaut arī izredzes izpirkt dzīvokli ir visai niecīgas, tomēr par to varat interesēties Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijā pa tālruni 67012654, kā arī komisijas mājaslapā www.rdzmpk.lv.