Sākumā būs jāsagatavo dāvinājuma līgums. 

Proti, saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 3. pantu nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu. 

Dāvinājuma līgumu meita un māte var sagatavot pašas, vai arī to var izdarīt jūsu izvēlētais juridiskās palīdzības sniedzējs. Vienlaikus, lai nostiprinātu īpašuma tiesības zemesgrāmatā, būs jāvēršas pie zvērināta notāra (Zemesgrāmatu likuma 60. pants). Arī notāram var lūgt sagatavot dāvinājuma līgumu. 

Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Dāvinājumu un tā sekas regulē Civillikuma 11. nodaļa (sākot ar 1912. pantu). 

Papildus iesakām iepazīties ar LV portāla skaidrojumiem “Kas jāzina par dāvinājuma līguma slēgšanu” un “Ar dāvinājumu saistītie riski: dāvinājumu var atsaukt, apstrīdēt un uz dāvināto īpašumu var vērst piedziņu”, jo minētajās publikācijās ir ietverta ļoti svarīga informācija, piemēram, par citu mantinieku tiesībām uz viņu neatņemamo daļu un nepieciešamību saņemt laulātā piekrišanu, ja nekustamais īpašums iegādāts laulības laikā (proti, ja meitai ir laulātais).  

Vienlaikus iesakām pārliecināties par to, vai attiecīgā pilnvara mātei tik tiešām dod tiesības veikt jebkādas darbības ar nekustamo īpašumu. 

Proti, ar pilnvaras nosaukšanu par universālpilnvaru vai ģenerālpilnvaru nepietiek, lai konstatētu, kādas darbības pilnvarnieks ir tiesīgs veikt, – tas jāredz pilnvaras tekstā, un tam jābūt rūpīgi formulētam. 

Visprecīzāko informāciju par konkrēto gadījumu jums spēs sniegt zvērināts notārs. 

Zvērinātu notāru kontaktinformācija pieejama šeit.  

Latvijas zvērināti notāri sniedz pakalpojumus arī attālināti, ja ir pieejams e-paraksts. Plašāk par to varat uzzināt šeit.