Par mājas apsaimniekošanas izdevumiem

Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā „Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana” ir noteikts:

„(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:

1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.”

Tātad dzīvokļu īpašnieki, slēdzot mājas pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku, paši ir tiesīgi nolemt gan par atlīdzību pārvaldniekam, gan par finanšu uzkrājuma veidošanu mājai nepieciešamajiem remontiem, un tas ir saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem. Protams, ka ir nepieciešams veidot uzkrājumu nākamajiem remontiem, jo bez šādiem ieguldījumiem dzīvojamo māju saglabāt normālā tehniskā stāvoklī nav iespējams.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10.pantā cita starpā ir noteikts:

„(2) Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam.

(3) Uzdodot pārvaldniekam pārvaldīšanas uzdevumu, dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

(4) Par pārvaldīšanas līgumā paredzētā pārvaldīšanas uzdevuma izpildi pārvaldnieks var saņemt atlīdzību (turpmāk — atlīdzība par pārvaldīšanu).

(5) Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvojamās mājas īpašnieku.”

No Jūsu jautājuma nav saprotams, vai mājai ir jauns pārvaldnieks vai tikai mainījušies līguma nosacījumi, kas atspoguļojas piesūtītajā rēķinā. Ja mainīts mājas pārvaldnieks, to drīkst darīt tikai tad, ja „par” vai nu kopsapulcē, vai aptaujas veidā nobalsojušas vismaz divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku, bet par apsaimniekošanas izdevumu kārtību un apmēru ir jānobalso vismaz 51% dzīvokļu īpašnieku (Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17.pants).

Par „mājas vecāko”

Valsts līmeņa normatīvajos aktos termins „mājas vecākais” un tā juridiskais statuss nav īpaši definēts. Taču, piemēram, Ministru kabineta noteikumu Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu” 12.punktā ir  teikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir tiesīga pilnvarot personu dzīvokļu īpašnieku saziņai ar pārvaldnieku.

Tātad mājas vecāko ievēlē iedzīvotāju kopsapulcē, un viņš veic vidutāja lomu starp mājas dzīvokļu īpašniekiem un komersantu, kas apsaimnieko māju. Taču ir daudzas pašvaldības (piem., Ogres novads, Jelgavas novads, Rīga u.c.) kur izdoti īpaši nolikumi par mājas vecākā pienākumiem un atbildību. Lielākoties šie pienākumi tiek veikti sabiedriskā kārtā bez atalgojuma, taču, ņemot vērā, ka it sevišķi lielākās mājās tā var būt ievērojama papildu slodze, dzīvokļu īpašnieki var arī lemt par atlīdzības izmaksāšanu.

Par visiem minētajiem jautājumiem, ja tie kārtoti likumīgi, Jums bija jābūt informētam, jo tos izlemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (iespējams, aptaujas veidā rakstiski). Tātad – vai nu esat kaut ko palaidis garām bez ievērības, vai nav bijuši apziņoti visi dzīvokļu īpašnieki.