Vai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa var izsniegt izziņu par radniecību no reģistru sistēmas, un, ja var, tad uz kāda pamata un kam var izsniegt?
Pēc personas iesnieguma, pamatojoties uz ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā, pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departaments izsniedz atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību vai izziņu no civilstāvokļa aktu reģistra (turpmāk – civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošs dokuments).
Iesniegumu civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinoša dokumenta saņemšanai iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, kas glabā attiecīgā reģistra pirmo eksemplāru vai TM Dzimtsarakstu departamentā, ja nepieciešamās ziņas nav atrodamas dzimtsarakstu nodaļā, kas glabā konkrēto reģistru.
Iesniegumā norāda
• iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi;
• personu, par kuru civilstāvokli nepieciešams reģistrācijas faktu apliecinošs dokuments (dzimšanas, laulības vai miršanas apliecība vai izziņa), attiecīgā fakta reģistrācijas gadu un reģistra sastādīšanas vietu;
• dokumenta nepieciešamības pamatojumu.
Atkārtotu dzimšanas apliecību izsniedz
• pilngadīgai personai, par kuras dzimšanu sastādīts reģistrs, vai viņas pilnvarotai personai;
• nepilngadīgas personas vecākiem, aizbildņiem, adoptētājiem vai tās iestādes administrācijai, kurā nepilngadīgā persona atrodas audzināšanā;
• nepilngadīgai personai vecumā no 15 līdz 18 gadiem, ja viņai ir personu apliecinošs dokuments.
Atkārtotu laulības apliecību izsniedz personām, par kuru laulību izdarīts ieraksts. Ja laulība ir šķirta, bijušajiem laulātajiem izsniedz izziņu no laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu.
Atkārtotu miršanas apliecību izsniedz mirušā radiniekiem. Pēc personas lūguma, pamatojoties uz miršanas reģistru, var izsniegt izziņu no reģistra.
Citām personām ir tiesības pieprasīt un saņemt izziņu no civilstāvokļa aktu reģistriem, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.
Pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās glabājas civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, kas sastādīti attiecīgajā administratīvajā teritorijā,
• no 1910. līdz 1993.gadam – pilsētas vai novada dzimtsarakstu nodaļā, kas atrodas bijušā rajona centrā (izņemot Rīgas pilsētu);
• no 1994.gada - attiecīgā novada dzimtsarakstu nodaļā.
Par laikposmu līdz 1909.gadam civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošas izziņas ir jāpieprasa Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvam.
Papildu informācijai:
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!