Tā kā jautājumā esat norādījusi, ka plānojat piedāvāt īslaicīgu izklaidi bērniem vecāku klātbūtnē (vai citu pieaugušo klātbūtnē, kam vecāki uzticējuši savus bērnus un kas nav izklaides centra darbinieki), tāds centrs nav jāreģistrē bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā. Ja bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem ir skaidri noteiktas reģistrācijas un higiēnas prasības, tad konkrēts viens regulējums, kurā noteiktas prasības šāda veida bērnu rotaļu/izklaides centru darbībai, nav.

Neskatoties uz to, arī bērnu rotaļu/izklaides centra īpašnieks un darbinieki ir atbildīgi, lai telpas un tajās pieejamās mēbeles, iekārtas un rotaļlietas būtu drošas un nekaitētu centra apmeklētāju veselībai un tikumiskajai attīstībai.  Kā LV portālam skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Dace Dreijere, uz visām precēm un pakalpojumiem attiecas vispārīgās prasības preču marķēšanai un informācijas sniegšanai patērētājiem. Tās nosaka Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) un Preču un pakalpojumu drošuma likums (PPDL). Atbilstoši PPDL ražotāja un pakalpojuma sniedzēja pienākums ir sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par preci vai pakalpojumu (arī brīdinājumus), lai būtu iespējams novērtēt riskus, kas saistīti ar preces lietošanu vai pakalpojuma izmantošanu normālā vai paredzamā to lietošanas vai izmantošanas periodā, ja šie riski nav uzreiz acīmredzami bez attiecīgiem brīdinājumiem, un veikt piesardzības pasākumus. Brīdināšana neatbrīvo no likumā noteikto pienākumu izpildes un atbildības.

2012. gadā PTAC izstrādāja ”Vadlīnijas bērnu spēļu laukumu valdītājiem/apsaimniekotājiem par drošuma prasībām bērnu spēļu laukumiem publiskai lietošanai”, kas ir aktuālas arī 2017.gadā. “Vadlīnijās minēto normatīvo aktu (arī standartu) prasības attiecas kā uz bērnu spēļu laukumiem, piepūšamajām atrakcijām, aktivitāšu rotaļlietām un batutiem, kas atrodas atklātās vietās (zem klajas debess), tā arī tiem, kas ir telpās,” uzsver PTAC pārstāve D. Dreijere, norādot, ka izklaides pakalpojumu uzraudzība ir viena no PTAC prioritārajām uzraudzības jomām (piepūšamās rotaļu iekārtas; izklaide uz ūdens; piedzīvojumu parki; bērnu spēļu laukumi) arī 2017.gadā.

Izveidojot bērnu rotaļu centru un spēļu laukumu, ja tas ir paredzēts publiskai lietošanai, jābūt norādei (plāksnei) ar tā nosaukumu un adresi, kā arī informāciju par personu, kas ir atbildīga par bērnu spēļu laukuma uzturēšanu (apsaimniekošanu) un tālruņa numuru, lai sazinātos ar to, kā arī neatliekamās palīdzības tālruņa numuru.

“Svarīgi, lai iekārtas (šūpoles, slidkalniņi, batuti utt.) spēļu laukumā atbilst drošuma prasībām, lai tās būtu uzstādītas atbilstoši ražotāja norādījumiem un būtu attiecīgi nostiprinātas, to tuvumā nebūtu objektu (citu iekārtu asi stūri, elektrības vadi u. c.), kuri varētu radīt traumas bērniem, zem iekārtām ir nodrošināts kritienus amortizējošs spēļu laukuma segums, redzamā vietā izlikti brīdinājumi un norādes par to pareizu izmantošanu (lietošanas instrukcija) u.c.,” skaidro PTAC pārstāve.

Vispārējās drošības prasības, publiskās izklaides vietās, kuras apmeklē bērni, ir noteiktas Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 50.² pantā. Savukārt bērnu iestāžu darbinieku un pasākumu organizatoru atbildība noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. pantā.  Proti, tādas iestādes, kurā uzturas bērni, vadītājs un darbinieki, tostarp tādi, kuri veic brīvprātīgo darbu, ir atbildīgi par bērna veselības un dzīvības aizsardzību, par to, lai bērns būtu drošībā, lai viņam tiktu sniegti kvalificēti pakalpojumi un ievērotas citas viņa tiesības. Pieņemot darbā darbiniekus iestādē, kurā uzturēsies bērni, vadītāja un darba devēja, pasākumu organizatora, individuālā komersanta, komercsabiedrības vadītāja un brīvprātīgā darba organizatora (tātad neatkarīgi no iestādes reģistrācijas veida) pienākums ir nodrošināt, ka iestādē darba pienākumus pilda personas, kuras atbilst šajā pantā izvirzītajām prasībām.

Piemēram, iestādēs, kurās uzturas bērni, un bērnu pasākumos nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus personas (izņemot personas, kuras sniedz vienreizējus vai īslaicīgus pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, bērnam klāt neesot):

1) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību –  neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus (BTAL 72. panta piektā daļa).

Darba devēja pienākums ir pieprasīt informāciju par šo personu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi. Lai persona varētu pildīt pienākumus iestādē, kurā uzturas bērni, vai piedalīties pasākumu organizēšanā, pasākumu organizatora vai iestādes vadītāja pienākums ir pieprasīt ziņas no Sodu reģistra.

Šādas iestādes darbiniekiem saistoši ir MK noteikumi Nr. 494 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”. Noteikumi nosaka darbus, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām pirmreizējām un periodiskām veselības pārbaudēm, kuru rezultāti tiek atspoguļoti darbinieka medicīniskajā jeb tā sauktajā sanitārajā grāmatiņā.

Jāņem vērā, ka šāda objekta ierīkošanai jāievēro prasības publiskajiem objektiem, kas noteiktas būvnormatīvā LBN 208-15 "Publiskas ēkas un būves" (te iekļautas arī prasības par sanitāro iekārtu minimālo skaitu), kā arī jāņem vērā Būvniecības likuma 21. panta otrajā daļā noteiktais – „ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam”. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, būtu jānoskaidro, vai telpas, kur paredzēts ierīkot rotaļu/izklaides centru, ir tam piemērotas, ko, izvērtējot konkrēto situāciju, atrašanās vietu, telpu funkciju u. tml., palīdzēs noteikt attiecīgās pašvaldības būvvaldes speciālisti. Šāda bērnu rotaļu/izklaides centra telpu izmantošanas veidam būtu jāatbilst, piemēram, sporta funkcijai vai plašizklaides pasākuma telpu funkcijai, taču arī šo jautājumu precīzāk varētu komentēt tikai tad, kad ierosinātājs vērsīsies būvvaldē ar konkrēto ieceri.

Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem (arī telpu iekārtu un inventāra uzturēšanai) ir noteiktas MK noteikumos Nr. 890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu”. Bērnu rotaļu/izklaides centram tās nav obligātas un var būt tikai rekomendējoša rakstura. Līdz ar to Veselības inspekcijas atzinums par atbilstību nav obligāts, taču, piemēram, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” Veselības inspekcijas atzinums par objekta gatavību ekspluatācijai saskaņā ar ēku būvnoteikumiem ir nepieciešams, ja nododamajai ēkai vai tās daļai normatīvajos aktos ir izvirzītas obligātās higiēnas prasības un ja nodod ekspluatācijā trešās grupas ēku vai tās daļu (165., 166. p.).

Par saskaņojuma ar Veselības inspekciju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu nepieciešamību informēs pašvaldības būvvaldē pēc telpu apskates.

Jebkurā gadījumā ir jāievēro Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Noteikumi nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.

Bērnu rotaļu/izklaides centra nolikumu, iekšējās kārtības noteikumus un citus iekšējos normatīvos aktus izstrādā pēc iestādes vadības ieskatiem, ievērojot minētās drošības prasības.

Lai izvēlētos sev piemērotāko saimnieciskās darbības reģistrācijas formu un valstij maksājamo nodokļu veidu, aicinām iepazīties ar VID mājaslapā izveidoto sadaļu “Pirmie soļi topošajiem uzņēmējiem”.