Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa nosaka, ka līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.

Līdz ar to aprakstītajā situācijā pārvaldniekam vai komunālo pakalpojumu sniedzējam ir tiesības prasīt dzīvokļa īpašniekam, kurš īpašumu vēl nav ierakstījis zemesgrāmatā, atlīdzināt pārvaldīšanas izdevumu parādu, kā arī parādu par sniegtajiem pakalpojumiem, kas ir saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Persona, kas dzīvokli ir privatizējusi par pajām, bet nav pirmreizēji ierakstījusi zemesgrāmatā, ir dzīvokļa īpašuma ieguvējs (dzīvokļa īpašnieks ir tikai tas, kas ir ierakstīts zemesgrāmatā). Tātad dzīvokļa īpašums pieder konkrētajai personai, kura to ir privatizējusi, un tādēļ to nevar atzīt par bezīpašnieka mantu.

Prasījums atzīt par bezīpašnieka mantu un prasījums piedzīt parādu ir divi savstarpēji nošķirami prasījumi. Prasījuma pamats par apsaimniekošanas/ komunālo parādu piedziņu ir Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta otrā daļa, kas nosaka, ka gan dzīvokļa ieguvējam, gan dzīvokļa īpašniekam ir identiski pienākumi pārvaldīšanas izdevumu segšanā, gan arī norēķinoties par pakalpojumiem.