Darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti paredz īpašus noteikumus grūtnieču un sieviešu, kuras baro bērnu ar krūti, aizsardzībai.

Ministru kabineta 2.10.2007. noteikumi Nr. 660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” uzliek par pienākumu darba devējam papildus nodrošināt darba vides riska novērtēšanu darbam, kuru veic sieviete grūtniecības stāvoklī. Minēto noteikumu 2. pielikumā noteikti darba vides riska faktori un darbi, kas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, var radīt risku drošībai un veselībai. Piemēram, smagu priekšmetu vai kravu pārnēsāšana, kustības un pozas, pārvietošanās uzņēmuma telpās un tā teritorijā, garīgs un fizisks nogurums un cita fiziska pārslodze, kas var nelabvēlīgi ietekmēt grūtnieces un (vai) nedzimušā bērna veselību, u.c. Konstatējot šādu faktora iedarbību, darba devējam ir jāveic nepieciešamie darba aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu grūtnieces drošību un veselību, bet, ja tas nav iespējams, jāpārceļ viņa citā darbā. Savukārt noteikumu 3. pielikumā ir norādīti darba vides riska faktori, kuriem aizliegts pakļaut sievietes grūtniecības stāvoklī, proti, darba devējam nav tiesību šādos darbos sievietes nodarbināt.

Izvērtējot vēstulē ietverto informāciju, secināms, ka konkrētajā situācijā ārsts sniedza atzinumu par to, ka nolīgtais darbs, kuru veic sieviete, saistās ar fizisku pārslodzi un tas var izraisīt risku grūtnieces drošībai un veselībai. Šādā gadījumā darba devējam saskaņā ar Darba likuma 37. panta septītajā daļā noteikto pēc ārsta atzinuma saņemšanas, ja tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai draudus, aizliegts nodarbināt sievieti grūtniecības stāvoklī saskaņā ar noslēgtā darba līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Darba likuma 99. panta pirmo daļu darba devējam ir pienākums nodrošināt sievietei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana kaitīgajiem darba vides riska faktoriem tiktu novērsta, bet gadījumā, ja sievietes drošībai un veselībai atbilstošus darba apstākļus nav iespējams nodrošināt, grūtniece ir jāpārceļ citā, piemērotā darbā, saglabājot darba samaksu, kas nedrīkst būt mazāka par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Ja pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam saskaņā ar Darba likuma 99. panta otro daļu jāpiešķir sievietei atvaļinājums, par atvaļinājuma laiku saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu. Darba likums nenosaka termiņu, uz kādu jāpiešķir Darba likuma 99. panta otrajā daļā minētais atvaļinājums. Ja darba devējs nespēj nodrošināt sievietes veselības stāvoklim piemērotus darba apstākļus, tad saskaņā ar ārsta atzinumu par konkrētu darba vides apstākļu neatbilstību sievietes veselības stāvoklim šādu atvaļinājumu iespējams izmantot arī līdz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma sākumam.

Gadījumā, ja darba devējs nenodrošina sievietei grūtniecības stāvoklī normatīvajos aktos paredzēto speciālo aizsardzību, viņa par savu tiesību aizskāruma faktu var vērsties ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā.