Kāpēc apsardzes darbiniekiem jāveic, t. s., sertifikāta pagarināšana, kāda nav nevienā citā profesijā? Un kāpēc tādas augstas prasības darbiniekiem, kuriem ir 1b kvalifikācija, kas atbilst sētnieku un apkopēju līmenim?
Saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 32.3 pantu apsardzes darbinieks ir reglamentēta profesija, tāpēc nav korekti to salīdzināt ar sētnieka un apkopēja profesijām. Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Ance Rozīte skaidro: “Apsardzes darbinieka darbība ir uzskatāma par reglamentētu profesionālo darbību, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu.”
Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumos Nr. 461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” apsarga profesija ir iekļauta 5. pamatgrupā “Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki”, savukārt sētnieka un apkopēja profesija ir iekļauta 9. pamatgrupā “Vienkāršās profesijas”.
Sertifikāta pagarināšana jāveic ne tikai apsardzes darbiniekam, kā apgalvots jautājumā. A. Rozīte norāda: “Sertifikāta izsniegšana uz noteiktu termiņu (5 gadi) nav unikāla. Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumiem Nr. 559 “Prasības nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālajai kvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas kārtība” nekustamā īpašuma vērtētāja sertifikātu arī izsniedz uz 5 gadiem un pēc termiņa beigām pārbauda sertificētās personas iepriekšējos divos gados veiktu triju vērtēšanas darbu atbilstību profesijas standarta prasībām.
Apsardzes darbinieka gadījumā atkārtota pārbaudījuma kārtošana ir nepieciešama, lai pārliecinātos, ka persona piecu gadu laikā ir saglabājusi apsardzes darbības veikšanai nepieciešamās zināšanas, kā arī orientējas normatīvo aktu aktuālajās redakcijās, kas kopš apsardzes sertifikāta izsniegšanas varēja mainīties. Šajā gadījumā ne tik būtiska ir rīcības forma, lai pagarinātu sertifikāta derīguma termiņu, cik princips, ka attiecībā uz reglamentētas profesijas pārstāvi veic kontroles pasākumus, lai pārliecinātos par viņa atbilstību noteiktām prasībām, tajā skaitā pārbaudot viņa zināšanas.
Augstāku prasību izvirzīšana apsardzes darbiniekiem ir saistīta ar viņiem uzticamo pienākumu un pildāmo uzdevumu specifiku, kas saistīta ar īpašuma aizsardzību un tostarp ar iespējamu cilvēka pamattiesību ierobežošanu. Tāpat apsardzes darbiniekam izvirzītās prasības ir saistītas ar šīs profesijas pārstāvju paplašinātajām tiesībām pielietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus un pat šaujamieročus.”
Apsardzes darbības tiesiskā regulējuma pamatu veido Apsardzes darbības likums, kā arī uz apsardzes darbiniekiem ir attiecināmi Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumi Nr. 742 “Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi”.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!