Veikala apsargu pircēji parasti uzlūko ar visai distancētu attieksmi. Taču vajadzētu zināt, ka pie apsardzes darbiniekiem var vērsties pēc palīdzības un sagaidīt atbalstu apdraudējuma brīdī.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Pircējam, ieejot veikalā, jārēķinās, ka viņš dodas ne tikai iegādāties kādu preci, bet nonāk īpašā vidē, kurā attiecības starp klientu un tirgotāju nosaka tiesību normas, par kuru ievērošanu atbildīgs ir gan jebkurš veikala klients, gan tirgotājs. Lai nodrošinātos pret dažādiem incidentiem, veikali izmanto apsardzes firmu pakalpojumus vai uztur paši savus apsardzes dienestus.
Rūpes par darbinieku un apmeklētāju drošību
Apsargu rīcību Latvijā regulē Apsardzes darbības likums, kurā ir noteiktas apsardzes darbinieku tiesības un pienākumi. Bez zādzību novēršanas apsardzes pienākumos ietilpst sabiedriskās kārtības uzturēšana, tajā skaitā rūpes par tirdzniecības centru apmeklētāju un darbinieku drošību, skaidro drošības kompānijas GRIFS AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs. Tādējādi apsardzes darbiniekam jeb apsargam ir jābūt sagatavotam, ievērojot īpašu instruktāžu, adekvāti jārīkojas bruņotu laupīšanu un citu ārkārtas situāciju, piemēram, ugunsgrēka izcelšanās, gadījumā. Apsardzes tiešajos pienākumos ietilpst arī uzraudzīt, vai tiek ievēroti tirdzniecības vietu iekšējās kārtības noteikumi.
"Apsardzes darbinieki ļoti labi pārzina objektu, tāpēc var labāk izvērtēt un norādīt, kā rīkoties krīzes situācijās. Piemēram, ja pazudis bērns vai sajūta, ka kāds izseko."
Lai strādātu par apsardzes darbinieku, amata pretendentam ir jānokārto apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījums, jāiegūst apsardzes darbības sertifikāts un jāapgūst pirmās palīdzības sniegšana, skaidro U.Začs. Apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījums sastāv no praktisko iemaņu pārbaudes tuvcīņā un speciālo aizturēšanas paņēmienu lietošanā, kā arī teorētisko zināšanu pārbaudes.
Palīdzība zādzību, draudu, veselības krīzes gadījumos
Ņemot vērā, ka apsardzes pienākumos ietilpst gādāt par veikala apmeklētāju drošību, pie apsardzes darbinieka pircēji var pēc palīdzības vērsties dažādās nestandarta situācijās. "Ar jebkuru problēmu, kas saistīta ar personīgo un mantu drošību apsargājamajā objektā un objekta tuvumā, aicinām veikalu apmeklētājus vērsties pie apsardzes. Apsardzes darbinieki ļoti labi pārzina objektu, tāpēc var labāk izvērtēt un norādīt, kā rīkoties krīzes situācijās. Piemēram, ja pazudis bērns vai ir sajūta, ka kāds izseko," skaidro GRIFS AG pārstāvis.
Tātad, ja veikala apmeklētājs kļuvis par zādzības upuri, nozaudējis maku, somu, auto atslēgas vai jutīsies kādas personas apdraudēts, viņš pēc palīdzības var vērsties pie tirdzniecības vietas apsardzes. Lai gan apsardzes darbinieki ir instruēti pirmās palīdzības sniegšanā, viņi tomēr nav mediķi un ne visos gadījumos, kas var būt arī ļoti specifiski, paši spēs sniegt cietušajam pilnvērtīgu palīdzību. Taču, ja problēmas risinājums nebūs apsardzes darbinieka kompetencē, viņš izsauks atbildīgos dienestus – neatliekamo medicīnisko palīdzību, policiju, ugunsdzēsējus.
Vai apsardzes darbiniekiem nestandarta situācijā ir noteikta kāda īpaša komunikācijas forma ar apmeklētājiem? "Apsardzes darbinieku galvenais uzdevums ir situāciju atrisināt. Tāpēc, izvērtējot komunikācijas nepieciešamību konkrētajā gadījumā, saziņai ar tirdzniecības vietas apmeklētājiem jābūt pēc iespējas īsākai, ievērojot pieklājības normas," skaidro U.Začs.
Apsardzes prasmes var ievērojami atšķirties
Vai visos veikalos, saskaroties ar apdraudošu situāciju, varam rēķināties ar vienlīdz kompetentu apsardzes darbību? Izrādās, ka nē. Atbilstoši Apsardzes darbības likumam apsardzes pakalpojumus ir tiesīgs nodrošināt gan apsardzes komersants, gan iestādes, komersanti vai organizācijas, šim nolūkam algojot štata darbiniekus.
Tādējādi tirdzniecības vietu apsardzi Latvijā līdztekus īpašām drošības pakalpojumu firmām, veic arī paši veikali un to ķēdes, izveidojot savus iekšējos drošības dienestus. Tādēļ apsardzes darbinieku prasmes krīzes situācijās un komunikācijā ar apmeklētājiem dažādās tirdzniecības vietās ir dažādas un var būt pat ievērojami atšķirīgas, jo ne visi tirdzniecības komersanti gādā par savu drošības dienestu regulāru apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, norāda Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents (LDBA) Jānis Zeps.
"Vienmēr iesakām sadarboties ar apsardzes darbiniekiem, jo nevainīgas personas aizkavēšanas gadījumā tas vienmēr būs ātrāk nekā gaidīt policijas pārstāvjus."
Viņš uzskata: praksē apsardzes darbības apstākļi ir ļoti atšķirīgi, jo sargāt lielveikalu vai angāru nomaļā vietā nav viens un tas pats, tādēļ normatīvajos aktos būtu jānosaka vairākas apsardzes darbības kategorijas, kas nozīmētu arī tām atbilstošu kvalifikācijas līmeni. Patlaban šādas diferenciācijas nav.
LDBA vadītājam piekrīt arī U.Začs: "Profesionālā izglītības programma, kas jāapgūst apsardzes darbības kvalifikācijas iegūšanai, un apmācība pirmās palīdzības sniegšanā nav pietiekama, lai apsardzes darbinieks varētu profesionāli reaģēt dažādās nestandarta situācijās." GRIFS AG, kā norāda uzņēmuma pārstāvis, saviem darbiniekiem pastāvīgi organizē dažādas specializētas apmācības, piemēram, rīcībai ugunsgrēka, bruņotas laupīšanas gadījumā un citās nestandarta un ārkārtas situācijās. Līdzīgi rīkojas arī citas lielas drošības pakalpojumu firmas, kas rūpējas par sava uzņēmuma reputāciju.
Ja radušās aizdomas par zādzību
Apsardzes un veikala apmeklētāju saskarsme diemžēl visbiežāk notiek nevis nestandarta situācijās, bet gan vistriviālāko zādzību dēļ. Apsardzes darbības likums, attiecinot tā normas uz iespējamām situācijām veikalos, nosaka apsardzes darbinieku tiesības:
Visbiežāk domstarpības starp veikala apmeklētājiem un apsardzes darbiniekiem izceļas tieši saistībā ar aizturēšanu un personīgo mantu pārbaudi. Tirdzniecības vietas apmeklētājam atsakoties uzrādīt personīgās mantas apsardzei, tiek izsaukta policija. Apsardzes darbiniekiem ir tiesības aizkavēt pircēju līdz policijas ierašanās brīdim. "Vienmēr iesakām sadarboties ar apsardzes darbiniekiem, jo nevainīgas personas aizkavēšanas gadījumā tas vienmēr būs ātrāk nekā gaidīt policijas pārstāvjus. Gaidot policiju, aizturētā persona drīkst zvanīt gan advokātam, gan tuviniekiem, taču tas standarta procedūru nemaina - personai jāatrodas apsardzes dienesta telpās līdz policijas ierašanās brīdim," norāda U.Začs.
Lai izvairītos no incidentiem, kas saistīti ar aizdomām par zādzību, viens no būtiskākajiem ieteikumiem pircējam ir saglabāt čeku. Uzrādot to apsardzei un salīdzinot somā esošos pirkumus ar to uzskaitījumu čekā, varēsit uzreiz pierādīt, ka neko neesat zadzis. Ja čeks tomēr nav saglabāts, apsardzes darbinieks, aplūkojot novērošanas video vai vēršoties pa kasieres, var noskaidrot, kurā kasē pircējs ir apkalpots. Ja čeka nav īpašā kastītē, kurā šo pirkuma apliecinājumu kasiere noliek, paliek vēl iespēja apskatīt čeka kopiju. Taču jārēķinās, ka tas var prasīt laiku, jo nepieciešams veikt īpašas darbības ar kasi un pat tās apturēšanu.
Vēl viens ieteikums – lai izvairītos no liekiem sarežģījumiem, nesāciet lietot preci, pirms neesat par to norēķinājušies. Varbūt, paņemot no plaukta minerālūdens pudeli un uzreiz no tās padzeroties, domājat, ka pie kases to vienkārši "nopīkstinās" pusizdzertu. Taču apsardzei par jūsu nodomiem nekas nav zināms un tā, lieki tērējot uzmanību, būs spiesta novērot jūs visu laiku, kamēr pārvietosieties pa tirdzniecības zāli.
Ja veikala apmeklētājs uzskata, ka apsargs rīkojies nepareizi, viņam ir tiesības ar pretenzijām vērsties konkrētajā apsardzes uzņēmumā. Ikvienā apsargājamajā objektā ir izvietotas uzlīmes ar informāciju par apsardzes firmu, kurā norādīts arī attiecīgs tālruņa numurs. Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.