Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Noziedznieku aizturēšana primāri ir policijas uzdevums, jo viņš var būt bīstams. Tādēļ, pirms sekot aicinājumam „Ķeriet zagli!”, der apdomāt savas iespējas to izdarīt tā, lai ķeršanas sekas nav smagākas par paša noziedzīgā nodarījuma radīto zaudējumu.
LV portāla infografika
Pašu spēkiem aizturēts zaglis – ziņas ar šādiem un līdzīgiem virsrakstiem ik pa laikam parādās presē vai televīzijā, uzteicot drosminieku, kurš to paveicis, aizsargājot savu vai pat cita cilvēka īpašumu. Taču ļaundara aizturēšana visbiežāk saistīta ar riskiem, ko der ņemt vērā, norāda speciālisti. Kā rīkoties, lai sastapšanās ar zagli nebeigtos ar asinsizliešanu vai pat kriminālsodu pašam aizturētājam?
"Sestdien Ropažu ielā Rīgā pa neaizslēgtām durvīm kādā dzīvoklī iekļuva 1980.gadā dzimis vīrietis. Dzīvokļa saimnieki izdzirdēja kādu rosāmies pa viņu mājokli, un nekavējoties zagli aizturēja." "Vakar ap pusdienlaiku divi iedzīvotāji novērojuši un aizturējuši automašīnas atpakaļskata spoguļa zagli." Tās ir tikai dažas no daudzām līdzīgām mediju ziņām par gadījumiem, kad iedzīvotāji nav ļāvuši zaglim aiziet sveikā ar savu vai līdzcilvēku īpašumu. Ir pieaugusi iedzīvotāju pilsoniskā apziņa – "tie saprot, ka arī no viņiem kaut kas šajā valstī ir atkarīgs," aģentūrai BNS skaidroja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Valsts policija nereti ļaundara aizturētājiem paudusi pateicību par drosmīgu un pašaizliedzīgu rīcību, taču zagļa ķeršanu iesaka labāk uzticēt likumsargiem.
Aizturēt vai neaizturēt
"Ja ir acīmredzama personas saistība ar izdarītu noziedzīgu nodarījumu, par kuru var piemērot brīvības atņemšanas sodu, un šī persona atrodas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā vai bēg no tās, vai ja ir izsludināta personas meklēšana par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, to var aizturēt jebkurš un nekavējoties nodot tuvākajam policijas darbiniekam," nosaka Kriminālprocesa likuma 265.pants. Tātad –ikvienam ir tiesības aizturēt zagli, izmantojot spēku.
Vispirms vajadzētu ļoti, ļoti rūpīgi izvērtēt, vai zagli vispār aizturēt, iesaistoties ar viņu fiziskā konfrontācijā, kā pašu pirmo padomu rīcībai, kad ļaundaris pārsteigts jūsu vai citam cilvēkam piederoša īpašuma zādzībā, uzver drošības kompānijas GRIFS AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs. Iemesls piesardzībai: jūs nekad nevarat zināt, vai likumpārkāpējs ir bruņots, kādi ir viņa nodomi, kāds psihiskais un fiziskais stāvoklis. Jebkurā gadījumā zaglis centīsies izdarīt visu, lai likumsargu rokās nenonāktu. Paša spēkiem mēģinot aizturēt zagli, cilvēks riskē apdraudēt gan savu, gan tuvinieku dzīvību un veselību, ja arī viņi atrodas notikuma vietā. Tādējādi drošības eksperti situācijā, kad pamodies pamanāt zagli naktī rosāmies jūsu mājoklī, pat iesaka izlikties, ka guļat un neesat garnadzi pamanījis. Noderīgāk bieži vien var būt nevis mesties cīņā ar nelūgto viesi, bet iegaumēt kādas pazīmes, kas vēlāk varētu palīdzēt policijai viņa notveršanā – izskatu, apģērbu, transportlīdzekļa numuru, skaidro U.Začs.
"Pārsteidzot zagli savā dzīvesvietā, drošākais risinājums ir nekavējoties izsaukt policiju."
Līdzīgu padomu dod arī I.Ķuzis: "Noziedznieku aizturēšana ir policijas uzdevums, jo noziedznieks var būt bīstams, viņam nav ko zaudēt. Reizēm tie uzbrūk un pretojas pat policijas darbiniekam. Tāpēc vispareizākais būtu aculieciniekam palikt "neredzamam, nepamanītam", bet piefiksēt ļaundara pazīmes, darbības, virzienu, kurā viņš aiziet, lai šo informāciju varētu nodot atbraukušajiem policijas darbiniekiem, kas jau parūpēsies par ļaundara aizturēšanu."
Pārsteidzot zagli savā dzīvesvietā, drošākais risinājums ir nekavējoties izsaukt policiju. Ja rodas izdevība ļaundari aizturēt, vislabāk to darīt, nepielietojot fizisku spēku, bet, piemēram, turot ciet durvis vai dežūrējot pie logiem, tādējādi neļaujot garnadzim izkļūt no mājokļa un iegūstot laiku līdz ierodas likumsargi. Atcerieties: izmeklēšanai būs svarīga arī pēc iespējas neskarta nozieguma vieta, lai savāktu pirkstu nospiedumus un citus lietiskos pierādījumus, tādēļ telpā, kur tie rodami, nevajadzētu neko lieki aiztikt, nelaist tuvumā bērnus un dzīvniekus, kas varētu kaut ko sajaukt.
Ko darīt, ja kļūstat par likumpārkāpuma - zādzības vai laupīšanas - aculiecinieku sabiedriskā vietā? Arī šajā gadījumā labāk ļaundara aizturēšanā neiesaistīties tieši. Pareizāk būtu piesaistīt apkārtējo uzmanību, tādējādi apturot likumpārkāpēja tālāko rīcību. Visticamāk, viņš nobīsies, ka klātesošie iesaistīsies aizturēšanā. Līdztekus jāizsauc policija, zvanot uz tiešo tālruni 110 vai kopējo glābšanas dienestu numuru 112.
Ko un kā teikt, zvanot uz 110 vai 112?
Svarīgi ir nepalikt vienaldzīgam, uzsver U.Začs. Ja arī tieši neiesaistāties likumpārkāpuma novēršanā, fiksējiet notiekošo, fotografējiet vai nofilmējiet to, lai sniegtu policijai vēlāk noderīgu informāciju.
Spēka lietošanai jābūt samērīgai
Tiesības fiziski aizstāvēt sevi, savu un līdzcilvēku īpašumu jums dod ne vien jau minētais Kriminālprocesa likuma pants, bet arī Krimināllikumā ietvertā norma par nepieciešamo aizstāvēšanos kā vienu no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību. Likuma 29.pants nosaka: "Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums." Tātad, kā norāda krimināltiesību eksperts Andrejs Judins, nepieciešamā aizstāvēšanās ir gan aizstāvēšanās, gan aizstāvēšana. To drīkst vērst arī pret nepilngadīgām personām. Taču jāņem vērā, ka personas aizturēšana, radot tai kaitējumu, pieļaujama tikai tādā situācijā, kad nav iespējams to paveikt, nelietojot vardarbību.
Nedrīkst radīt kaitējumu zaglim, kurš, kaut gan izdarījis likumpārkāpumu, pakļaujoties aizturētāja likumiskām prasībām, nepretojas aizturēšanai un no tās neizvairās. Par kaitējumu, kas nodarīts likumpārkāpējam, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un spēka pielietošanas samērīgumu, zagļa aizturētājam draud kriminālatbildība. Spēka pielietošana, kas pielietota pēc tam, kad apdraudējums beidzies un ir zudusi jebkāda vajadzība piemērot aizsardzības līdzekļus, ir likumpārkāpums, norāda A.Judins. Piemēram, šaut uz kabatzagli nozieguma vietā vai sist ļaundari vēl pēc tam, kad viņš vairs nespēj turpināt noziedzīgo nodarījumu un ir nokritis zemē, ir nepieļaujami. Jāņem vērā, ka arī zaglim ir tiesības aizstāvēt savu dzīvību, ja tā ir briesmās. Iekļūšana dzīvoklī ir ļoti smags noziegums, un likums neprasa jums noskaidrot svešinieka "vizītes" nolūkus, taču jāņem vērā - iespējams, viņš jūsu vai kaimiņa dzīvoklī ir nokļuvis aiz pārpratuma, piemēram, reibumā sajaucot durvis – arī šādi gadījumi, lai gan reti, taču mēdz būt, atgādina A.Judins. Tas ir vēl viens arguments uzreiz nelietot maksimālas fiziskas iespaidošanas metodes.
"Mēģinot zagli pārmācīt pašam, jūs varat nonākt uz apsūdzēto sola."
Diemžēl netrūkst gadījumu, kad aizturētam un faktiski neitralizētam likumpārkāpējam tiek sarīkota linča tiesa, piekaujot viņu – tātad faktiski atriebjoties. "Mēģinot zagli pārmācīt pašam, jūs varat nonākt uz apsūdzēto sola, jo pēc krimināllikuma šāda rīcība var tikt tulkota kā nozieguma mēģinājums. Lai gan par mēģinājumu persona nav saucama pie kriminālatbildības, tomēr varat nokļūt apsūdzētā lomā, ja zaglis uzreiz pēc incidenta izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību un viņam tiek konstatēti smagi vai vidēji smagi miesas bojājumi," skaidro U.Začs. Par šādu pārkāpumu persona var saņemt sodu – brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Ja pēc aizturēšanas ar fiziska spēka pielietošanu, redzams, ka notvertajam likumpārkāpējam ir spēcīga asiņošana vai citas pazīmes, kas liecina, ka viņam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, aizturētājam tā arī ir jāizsauc, kā arī pirmā palīdzība jāsniedz pašam. Tas nav tikai morāls pienākums. Par cilvēka atstāšanu bezpalīdzīgā, dzīvībai bīstamā stāvoklī draud kriminālatbildība.
Ja cīņa neizbēgama
Praksē var būt situācija, kad nodarījuma vietā pārsteigts zaglis izšķiras uzbrukt pirmais vai šādu lēmumu pieņem pēc nesekmīgas bēgšanas kā pēdējo iespēju, lai izspruktu no soda. Abos minētajos gadījumos stāšanās pretim likumpārkāpējam, pielietojot fizisku spēku, arī ir uzskatāma par rīcību nepieciešamās aizstāvēšanās ietvaros, taču tāpat prasa samērīgu kaitējuma nodarīšanu, ja tas nepieciešams, skaidro A.Judins.
"Arī zaglim ir tiesības aizstāvēt savu dzīvību, ja tā ir briesmās."
Ko tieši darīt, ja noziedznieks uzbrūk? Kā un vai vispār pretoties? Universālas receptes nav, jo situācijas var būt ļoti dažādas, atzīst U.Začs. Bērniem un pašaizsardzībā īpaši nesagatavotām sievietēm, kā arī veciem un vārgiem cilvēkiem policija iesaka nepretoties fiziski acīmredzami pārākam uzbrucējam, lai lieki viņu nesaniknotu un neizprovocētu uz nopietnu miesas bojājumu nodarīšanu. Ja iespējams, labāk bēgt un pie pirmās izdevības par notikušo ziņot policijai. Ja izlemjat cīnīties, un tā varbūt pat ir vienīgā iespēja glābt dzīvību, jācenšas ļaundarim dot mērķtiecīgu sitienu vārīgā vietā – pa kājstarpi, paribē, acīs, pa stilba kaulu vai citur, lai kaut uz brīdi uzbrucēju neitralizētu un rastu izdevību aizbēgt. Nebaidieties aizstāvēties! Ja tas tomēr neizdodas, jāsauc pēc palīdzības, jācenšas pievērst notiekošajam apkārtējo cilvēku uzmanība. Ļoti iespējams, ļaundaris nobīsies un atkāpsies.
Drošākā rīcība, lai nekļūtu par zādzības vai laupīšanas upuri, ir nepamudināt ļaundari uz to, skaidro U.Začs. Proti, jebkuram īpašumam nāktos būt pienācīgi aizsargātam. Labi noslēgtas, izturīgas durvis un logi, signalizācija, informācija, ka īpašumu pieskata apsardzes kompānija, ir labākā aizsardzība pret svešas mantas tīkotāju noziedzīgajiem nodomiem. Turklāt par drošību vienmēr ir vērtīgi domāt, pirms kas nelāgs noticis, izvēloties sev pieņemamu veidu, kā mazināt apdraudējuma riskus.
