Skaitļus par notikušajām zādzībām tirdzniecības vietās apsardzes kompānijas nesniedz, jo tām nav tiesību stāstīt, cik un ko zog to klientu veikalos. Vien nenoliedz, ka lielu daļu veikalu zaudējumu palīdz radīt garnadži, turklāt visatļautība vēršoties plašumā.
Zagļi nesnauž
„Jebkurā tirdzniecības centrā apsardzei ir jānodrošina sabiedriskās kārtības uzturēšana un mūsu klienta īpašuma un mantas saglabāšana,” skaidro drošības kompānijas „GRIFS AG” valdes loceklis Ainars Bundulis. „Tirdzniecības centri ir publiskas vietas, bet tai pašā laikā tie kādam pieder. Ja pieder, tad īpašnieks var izvirzīt savas prasības. Kad mēs ieejam cita cilvēka mājā, tad saprotam, ka nedrīkst paņemt otra cilvēka mantu. Tādai pašai attieksmei jābūt pret tirdzniecības vietām un birojiem. Zādzību skaits šogad salīdzinājumā ar pērno gadu pieaug, bet pieauguma tendence kopumā samazinās. Pērn, salīdzinot ar 2008. gadu, aizturēto skaits drošības kompānijas „GRIFS AG” apsardzes objektos ir dubultojies, un par dažādiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem un zādzībām aizturēti 7326 cilvēki.
Apsargu rīcību Latvijā regulē Apsardzes darbības likums. Tajā ir konkrēti definētas apsardzes darbinieku tiesības, to skaitā tās, kas attiecināmas uz tirdzniecības vietām:
- prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto apsardzes kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta noteikumi; /../
- aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai;
- lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona, kurai lūgts uzrādīt personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu atsakās labprātīgi to darīt vai pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, – attiecīgo personu aizturēt un nekavējoties nodot Valsts policijai. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.
Ēšana un krāsošanās veikalos...
„Mazumtirdzniecībā zādzības ir nopietna problēma, un, lai ar tām cīnītos, tiek izmantota virkne metožu,” situāciju komentē SIA “Rimi Latvia” mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa. „Precēm tiek piestiprinātas ierīces, kas neatprečošanas gadījumā izraisa signālu drošības vārtos. Veikalos darbojas fiziskā apsardze, kā arī notiek video novērošana. Protams, drošības sistēmas tiek pastāvīgi pilnveidotas, un tādējādi izdodas atklāt vairāk zādzību.”
Cilvēkiem no malas šķiet – apsardzes darbinieki visu dienu tikai stāv uz vietas. Veikala apmeklētāji pat nenojauš, ka apsargi, it kā neko nedarot, novēro cilvēkus, pieskata preces. Pie apsardzes darbiniekiem itin bieži vēršas neapmierināti pircēji – par rindu pie kases, produkta derīguma termiņu vai nav kur suni piesiet...
"Tirdzniecības centri ir publiskas vietas, bet tai pašā laikā tie kādam pieder. Ja pieder, tad īpašnieks var izvirzīt savas prasības."
„Vislielākā problēma ir savu tiesību pārvērtēšana, kad cilvēkiem šķiet, ka viņi var ienākt jebkurā tirdzniecības centrā un uzvesties kā savā privātīpašumā,” skaidro „GRIFS AG” apsardzes departamenta direktors Guntis Pastors. „Piemērs - cilvēki ņem preces un lieto, pirms tās ir nopirktas. Ļoti daudzi veikalos pie plauktiem dzer un ēd produktus. Arī māmiņas ir neapdomīgas: bērniņš grib padzerties, grib saldējumu, iekost kādā auglītī un nevar paciesties... Bet prece nepieder cilvēkam, pirms viņš par to nav samaksājis. Tātad viņš nedrīkst to lietot, kamēr nav pagājis garām kasei. Vecāki saka – bet es taču pie kases samaksāšu! Citreiz šķiet, labi - nav ko aizrādīt, tāpat samaksās, bet tad seko ideja tomēr to aizdzerto pudeli nepirkt, bet noslēpt plauktā.
Ja vecāki radina mazuļus, ka veikalā var slepus padzerties suliņu, tad vēlāk skolēnam arī liekas, ka tā var darīt. Pat ja pieņemam, ka visi cilvēki ir ar labiem nodomiem un pie kases par jau lietoto preci norēķināsies, tāpat apsargam viņi ar skatienu ir jāpavada pa veikalu un jāpārliecinās, ka tiek samaksāts.”
Apsardzes operatīvais vadītājs Aivars Duncis piemetina, ka cilvēki jauc patērētāju tiesības ar visatļautību: „Sievietes ver vaļā nagu lakas un lūpu krāsas un tās izmēģina, kaut gan visur ir norādes par šim nolūkam paredzētiem paraugiem. Kad aizrādām, šāds cilvēks bravurīgi aizstāv savas tiesības preci izmēģināt, pirms pirkt... Apsargi tērē lieku uzmanību, skatoties līdzi visādiem pamēģinātājiem un garšotājiem.”
Ja „pīkstuļi” kļūdās, ar apsargu jāsadarbojas
Bet nereti gadās, ka drošības vārti dod trauksmes signālu arī tad, ja cauri gājējs nav garnadzis. Tad apsargam nereti vajag vairāk laika un piepūles, skaidrojoties ar cilvēku, kurš neko nav piesavinājies. Bet vai nu viņa apģērbā ir kaut kas tāds, kas liek nopīkstēt drošības vārtiem, vai arī aparāts pie kases nav kaut ko atmagnetizējis. Tad nepieciešama pirkumu salīdzināšana ar čeku. Cilvēki parasti ļoti saasināti un emocionāli uztver apsarga lūgumu parādīt čeku un nopirktās preces.
SIA „Mustangs Apsardze” valdes loceklis Edgars Matvejevs skaidro: „Protams, apsargam ir jābūt gatavam, ka pircējs var reaģēt sakāpināti asi, un, neraugoties uz to, būt iecietīgam, laipnam un korekti veikt nepieciešamo apskati.”
„Kad lidostā liek novilkt kurpes un jostas, tad neviens neprotestē, bet sadarbība ar veikala apsargu cilvēkiem reti izdodas,” šādas situācijas komentē G.Pastors. „Lidostās arī reizēm aicina uz dienesta telpām, veikalos tas tiek darīts tikai tāpēc, lai mantas nav publiski jākravā laukā no iepirkumu maisiem, lai cilvēku nepazemotu. Bet sanāk tā, ka cilvēks pats sāk trokšņot, pievēršot apkārtējo uzmanību. Ja pircējs zina, ka viņš neko nav ņēmis un nopīkst drošības vārti, tad labāk būtu sadarboties ar apsardzes darbinieku, nevis strīdēties un draudēt. Apsargam ir tiesības palūgt uzrādīt mantas, bet apmeklētājam tiesības pateikt „nē”.
"Mazumtirdzniecībā zādzības ir nopietna problēma. Lai ar tām cīnītos, tiek izmantota virkne metožu."
Ja pircējs atsakās, tad mums pēc likuma ir jāizsauc Valsts policija, un mantas tiek pārbaudītas policistu klātbūtnē. Policija ir obligāti jāsagaida, nedrīkst aiziet, jo šāda rīcība tiks uzskatīta par bēgšanu un tādējādi nevainīgs cilvēks radīs sev virkni problēmu. Mums nav nekāda prieka cīnīties ar cilvēku, kurš nav izgulējies vai kuram ir neveiksmīga diena, mūsu uzdevums ir uzraudzīt objektu, lai visi var droši iepirkties.”
Vienkāršas situācijas var kļūt par sarežģītām arī ikdienišķas nevērības dēļ – ja pircējs pie kases nepaņem un nesaglabā čeku. Viņš, iespējams, nopircis sīkumus par dažiem latiem un itin nemaz nav vēlēšanās ievietot iepirkumu maisiņā vai naudas makā kārtējo papīra gabaliņu. Ļoti iespējams, ka pircējs arī nav iegaumējis, pie kuras kases bijis. Bet drošības vārti zvana, apsargs vēlas salīdzināt pirkumu ar kases izdruku. Ko nu darīt?
G.Pastors: „Apsardzes darbinieks var noskaidrot, kurā kasē pircējs ir apkalpots. Tas ir iespējams pēc video ieraksta, vai vienkārši ar cilvēku var atgriezties pie apkalpojošās kasieres, kura apliecinās, ka šo personu apkalpojusi. Kad ir noskaidrota kase, pie kuras cilvēks ir norēķinājies, var palūgt kasierei atrast nepieciešamo čeku, jo kasieres pircēju atstātos čekus noliek atsevišķā kastītē. Ja čeku nevar atrast, tad vēl ir iespēja apskatīt čeka kopiju, bet, lai to veiktu, nepieciešams izsaukt galveno kasieri, lai tā veic attiecīgās darbības. Kad čeks ir atrasts, apsardzes darbinieks pārliecinās, vai nopīkstējusī prece ir apmaksāta.”
Ja pircējam ir aizdomas, ka apsargs rīkojies nepareizi, tad viņam ir tiesības ar savām pretenzijām vērsties konkrētajā apsardzes uzņēmumā. Ikvienā apsargājamajā objektā ir izvietotas uzlīmes ar informāciju par apsardzes firmu, kur arī norādīts tālruņa numurs, pa kuru var zvanīt un izklāstīt problēmu. Sūdzība tiek izvērtēta, un pircējs saņem atbildi.
Cīņa ar īpašuma bojātājiem un reklāmu izplatītājiem
Tirdzniecības vietas apsargs parasti saskaņā ar līgumu uzrauga, lai tiktu ievēroti arī iekšējās kārtības noteikumi. Ja cilvēks uzvedas tā, kā nedrīkst sabiedriskā vietā, vai bojā īpašumu, apsargs aizrāda. Te procedūra ir tā pati: ja neievēro aizrādījumu, tad izraida no veikala. Ja nepakļaujas, tad aiztur un nodod Valsts policijai.
Situācijas skaidro „GRIFS AG” korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs: „Piemēram, klients iestumj veikalā riteni un grib to atbalstīt pret kādu sienu, bet to darīt nedrīkst. Lielveikalu telpās bieži atrodas bankomātu, arī e-talonu aparāti, uz kuru taustiņiem kāds grib uzlikt pirkumu maisiņu vai atbalstīties ar elkoni. Tad apsargs aizrāda, ka nevajadzētu to darīt, tāpat nevajadzētu sēdēt veikalā uz ledusskapjiem, kas ir uz ritenīšiem. Ir jau gadījies tā nolauzt kādu ritenīti un aizturēt cilvēku par īpašuma bojāšanu.
"Nereti gadās, ka drošības vārti dod trauksmes signālu arī tad, ja cauri gājējs nav garnadzis."
Katrai tehniskajai iekārtai ir savas ekspluatācijas prasības, kurās nav paredzēta, piemēram, kāda smaguma uzkraušana. Cilvēki par to neiedomājas un uzskata, ka apsargam gribas tikai parādīt savu varu. Apsargam jāvēro arī kasieres un tie darbinieki, kuri izvieto preces, jo arī te sastopami pārkāpumi.”
Bieži apsardzes darbības teritorija ir arī ārpus telpām, piemēram, automašīnu stāvvietās. Tā ir tikai elementāra kārtības uzraudzīšana, lai nenovieto automašīnu tā, ka cits nevar izbraukt no stāvvietas. Ja stāvvietā uzrodas garnadži, tad apsargs ir pirmais, kuru var informēt. Aizliegta ir reklāmas lapiņu spraušana aiz stiklu tīrītājiem, jo jebkura veida reklāma īpašnieka teritorijā ir pieļaujama tikai tad, ja tā ir saskaņota ar saimnieku.
Aug jaunie zaglēni
Apsardzes firmas skaitļus negrib nosaukt, bet visvairāk ir satrauktas par to, ka aug un vairojas mazie zaglēni. A.Duncis stāsta: „Bija mums tāds gadījums RIMI hipermārketā, kad septiņus un astoņus gadus veci puišeļi bija sarunājuši, ka viens novērsīs apsarga uzmanību, kamēr otrs saliks azotē iekārotās mantiņas, tad ieskriesies un ar švunku metīsies laukā. Mēs tomēr puikas noķērām, bet tas bija apzināti, rūpīgi izstrādāts plāns ar mērķi zagt.”
Pēdējā laikā apsargi par nelielām zādzībām aiztur ļoti daudz nepilngadīgu personu. Gadoties, ka skolēns pastāsta citiem klases biedriem, kā aizgājis nesamaksājis. Tie bieži ir zīmuļi, krāsainās pildspalvas, piespraudītes, tātad nieki, ar kuriem klases biedru vidū padižoties. Bet, vienu reizi nozogot, rodas azarts un vēlme to atkārtot.
Kā apsargi rīkojas, aizturot nepilngadīgo? Pajautā vecāku tālruņa numuru un zvana viņiem, un sagaida to ierašanos. Ja vecāku nav, atkal kārta aicināt policiju.
„Vajadzētu sakārtot darbu ar bērniem, ne tikai viņus rājot un sodot, bet, iespējams, vairāk jāstrādā sociālajiem pedagogiem vai psihologiem,” satraukts U.Začs. „Tas nav normāli, ka skolēnu zādzību skaits pieaug. Zog arī studenti, internātskolu audzēkņi. Kopumā ir krietni vairāk jāuzmana tie veikali, kas atrodas mācību iestāžu vai kopmītņu tuvumā.
Mēs tirdzniecības centros saskaramies arī ar ārvalstu pilsoņu noziedzīgiem nodarījumiem. Ja izsauc policistus, viņi tikai pieraksta, kas tā ir par personu, un viss. Ja šis sīkais zaglis nav Latvijas pilsonis, tad neviens nevēlas ar to nodarboties, jo šajā jomā likumdošana nav sakārtota. Pie mums ierodas ļoti daudz lietuviešu, viņi pat organizē šādas zagšanas tūres, izdomā īpašas shēmas. Reizēm divas trīs reizes dienā aizturam vienu un to pašu cilvēku.”
„Diemžēl neviens nerunā par cilvēku morāli,” uztraukumu pauž A.Bundulis. „Es apbrīnoju pensionārus, kuri vispirms godīgi samaksā rēķinus un pēc tam skaita, kas palicis pāri uzturam, bet nekad svešu mantu neņems. Iespējams, ka negodīgums radās brīdī, kad no sociālisma pārgājām uz kapitālismu - jo bija nauda, bet par to neko nevarēja nopirkt, tai nebija vērtības.
Tagad veikalā viss ir un par lielāko vērtību kļuvusi nauda. Šķiet, ar naudu cilvēks var visu... Patiesībā vajadzētu domāt citādāk - kas jādara, lai varētu iegūt to, ko ļoti kārojas, - varbūt jāmācās, varbūt vairāk jāstrādā un jānopelna, nevis jāpaņem tas, kas pieder citiem.
Reiz dzirdēju, kāds zvanītājs radioraidījumā teica: „Ja augšas zog, tad es arī drīkstu...” Tad es gribu jautāt - ja augšas lēks zemē no 9. stāva, vai mēs arī tā darīsim? Vai katram pašam nav sava galva uz pleciem?”
