Labdien! Sakiet, vai uzņēmums, kas saistīts ar alkohola tirdzniecību, drīkst noalgot darbinieku, kurš veic kontrolpirkumu, kuram ir vairāk par 18 gadiem, un vai uzņēmums drīkst sastādīt rājienu, ja kasieris nepajautā pircējam personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par personas vecumu. Man šis ir otrais paskaidrojums, bet paskaidrojumu liek rakstīt tikai tad, kad ir pagājušas 3 nedēļas. Pirmajā paskaidrojumā beigās nebija teikuma, ka par šādu pārkāpumu atļauju ieturēt naudu no algas, bet otrajā paskaidrojumā bija šāds teikums. Sakiet, vai kontrolpirkuma veicējam nebūtu jāstādās priekšā pēc apstiprināta pirkuma, nevis rezultāts jāpaziņo pēc 3 nedēļām? Vai uzņēmums ir tiesīgs sastādīt aktu, ja nepajautāju dokumentu kontrolpirkuma pārbaudes veicējai, kurai ir 24 gadi?
Lai ierobežotu nepilngadīgu personu tiesības iegādāties alkoholiskos dzērienus, 2013. gadā Alkoholisko dzērienu aprites likumā tika veikti grozījumi, kuri noteica jaunu kārtību alkoholisko dzērienu pārdošanai personām vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
Par Alkoholisko dzērienu aprites likuma normu prasību ievērošanu ir atbildīgs tirdzniecības uzņēmums. Minētais nozīmē, ka darba devējam ir jāinformē savi darbinieki par normatīvo aktu prasībām, kas regulē alkoholisko dzērienu pārdošanu, jāveic viņu apmācība. Lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, darba devējs var izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kas nosaka mazumtirdzniecības uzņēmuma darbinieku pienākumus alkoholisko dzērienu pārdošanā, piemēram, kārtību, kādos gadījumos, pārdodot alkoholiskos dzērienus, pārdevējam ir jāpieprasa uzrādīt pircējam personu apliecinošu dokumentu.
Darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti neaizliedz darba devējam pārbaudīt, kā darbinieki ievēro normatīvo aktu prasības, piemēram, organizējot kontrolpirkumu. Ārējie normatīvie akti neregulē kārtību, kādā darba devējam jāveic iekšējās kontroles procedūras uzņēmumā. Līdz ar to katra situācija vērtējama atsevišķi, ņemot vērā faktiskos apstākļus, normatīvo aktu noteikumus u.tml.
Ja darba devējs konstatē, ka darbinieks neievēro normatīvo aktu prasības, viņam ir tiesības saukt darbinieku pie disciplināratbildības Darba likuma 90. pantā noteiktajā kārtībā. Minētā tiesību norma paredz, ka darba devējs var saukt darbinieku pie disciplināratbildības par pieļautajiem pārkāpumiem ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku, kā arī laiku, kad darbinieks ir atvaļinājumā vai neveic darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ. Saskaņā ar Darba likuma 90.panta otro daļu pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējam rakstveidā jāiepazīstina darbinieks ar izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam jāpieprasa no viņa rakstveida paskaidrojums par izdarīto pārkāpumu.
Darbinieku var saukt pie civiltiesiskās atbildības tikai gadījumos, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla neveic darbu vai citādas prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ ir nodarījis zaudējumus darba devējam. Darba likumā (79., 80. pants) ir noteikta īpaša kārtība, kādā darba devējs var veikt ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas. Izvērtējot lasītāja jautājumā norādītos apstākļus, nav izprotams, uz kāda pamata no darbinieka darba algas tie veikti ieturējumi.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!