Īpašniekam, kas minētajā gadījumā ir pašvaldība, attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības – to nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 9. pants.

Jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma V nodaļa reglamentē pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus, tostarp 30. pantā noteikts: pašvaldībai piederošu vai tās nomātu neizīrētu dzīvojamo telpu var izīrēt personai, kas atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Vienīgais dzīvojamās telpas lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam: rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas apakšīres līgums.

Likuma 14. pantā ir noteiktas īrnieka tiesības iemitināt dzīvojamā telpā savas ģimenes locekļus un citas personas:

(1) Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto un abu vai katra laulātā bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

(2) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā, atzīstama par īrnieka ģimenes locekli.

(3) Šā panta pirmajā daļā neminētas personas īrnieks var iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā tikai pēc izīrētāja rakstveida piekrišanas.

(4) Dzīvojamās telpas īres līgumā norādāmas ziņas par ikvienu personu, kas iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā šā panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Īrnieka ģimenes locekļi un citas viņa īrētajā dzīvojamajā telpā iemitinātās personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī viņa ģimenes locekļu un citu iemitināto personu tiesības lietot šo dzīvojamo telpu.

Jaunā likuma 25. pants (“Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana saistībā ar mājas nojaukšanu vai pārbūvi”) paredz:

(1) Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja:

1) dzīvojamās mājas pārbūve vai atjaunošana nav tehniski iespējama vai finansiāli pamatota un tādēļ dzīvojamās mājas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu dzīvojamo māju nojaukt;

2) turpmākai dzīvojamās mājas ekspluatācijai ir nepieciešama tās pārbūve vai atjaunošana un saskaņā ar darbu organizēšanas projektu to nevar veikt, kamēr īrnieks lieto mājā esošo dzīvojamo telpu.

(2) Prasot dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, izīrētājam ir pienākums atlīdzināt īrniekam pārcelšanās izdevumus, atbilstoši līgumam dzīvojamajā telpā veiktos ieguldījumus, kā arī atlīdzināt zaudējumus, ja tādi ir nodarīti.

Par sociālo palīdzību saviem iedzīvotājiem gādā pašvaldība. Likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” noteic, kuras personas ir tiesīgas saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, kā arī kārtību, kādā iedzīvotāji tiek uzņemti rindā.

Ar mājokli steidzami palīdz personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība (īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā).

Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas trūcīgas personas, maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti, bez vecāku gādības palikuši bērni – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe.

Nosacījumi pašvaldības dzīvokļa izīrēšanai ir uzskaitīti katras pašvaldības saistošajos noteikumos. Par kārtību, kādā veidā un vai tiks noteiktas tiesības uz pašvaldības dzīvojamo telpu īri, jāuzzina savā pašvaldībā.