Civilprocesa likums paredz regulējumu situācijām, kad spriedums lietā ir izpildīts, taču, ja pēc lietas jaunas izskatīšanas tās iznākums ir mainījies, piemēram, prasība, kas iepriekš tika apmierināta, tiek noraidīta, personai, kurai par labu ir izpildīts spriedums, ir jāatdod atpakaļ viss, ko tā ir saņēmusi, vai, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina mantas vērtība (sprieduma izpildes pagrieziens).

Civilprocesa likuma 204. pants nosaka: "Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties." Civilprocesa likuma 205. pantā ir ietverti noteikumi par spēkā nestājušos spriedumu izpildīšanu nekavējoties, tostarp šie noteikumi attiecas arī uz uzturlīdzekļu piedziņas lietām.

Tomēr likumdevējs ir paredzējis izņēmumu no vispārējā principa, nosakot, ka sprieduma izpildīšanas pagrieziens uzturlīdzekļu lietās pieļaujams vienīgi gadījumā, ja atceltais spriedums pamatots uz prasītāja sniegtām nepatiesām ziņām vai uz viņa iesniegtiem viltotiem dokumentiem (Civilprocesa likuma 635. panta sestā daļa).

Situācijā, kad pirmās instances tiesa uzturlīdzekļu piedziņas lietā ar spriedumu bija noteikusi, ka uzturlīdzekļu piedziņa izpildāma nekavējoties (Civilprocesa likuma 205. pants), bet apelācijas instances tiesa mainīja uzturlīdzekļu apmēru, nav pieļaujams sprieduma izpildīšanas pagrieziens. Tas nozīmē, ka meitai samaksātos  (pārmaksātos) uzturlīdzekļus nevar atprasīt, ja vien nav konstatēts, ka prasītājs rīkojies negodprātīgi (nelikumīgi).

Šāds likumdevēja regulējums ir vērsts uz to, lai aizsargātu personas, kas tiek uzskatītas par sociāli vājākām un tādām, kam papildus nepieciešama īpaša tiesiska aizsardzība, lai nodrošinātu nepieciešamos iztikas līdzekļus.