Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas mājaslapā atrodams šāds skaidrojums:

“Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 34. panta 3. daļa nosaka, ka īrnieks un viņa ģimenes locekļi var iesniegt privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā līdz 2006. gada 31. augustam.

Ja Rīgas domes lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņemts pēc 2006. gada 28. februāra, privatizācijas pieteikumu var iesniegt mēneša laikā no privatizācijas paziņojuma saņemšanas dienas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.” 

No iepriekš minētā izriet, ka tad, ja Jūsu ģimene bija saņēmusi paziņojumu ar piedāvājumu mājokli privatizēt un tā šai iespējai neatsaucās, likumā noteiktās normas nav ievērotas un dzīvokli privatizēt par sertifikātiem nav iespējams.

Tomēr drošības labad nosūtījām Jūsu jautājumu Latvijas Republikas Tiesībsarga birojam, un šīs iestādes Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone LV portālam sniedz šādu komentāru:

“No lasītāja iesūtītā jautājuma izriet, ka persona ir nokavējusi mājokļa privatizācijas termiņu, bet šobrīd to izdarīt var, tikai izpērkot dzīvokli no pašvaldības, t.i., par maksu. Pietiekamu finanšu līdzekļu personai tam nav, tādējādi ir vaicāts, vai pie šādiem nosacījumiem nav saskatāms cilvēktiesību pārkāpums normatīvajā regulējumā, kurā noteikts termiņš, kad ar privatizācijas sertifikātiem vairs norēķināties nevar.

Saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (turpmāk – Likums) maksājumi par privatizēto objektu izdarāmi privatizācijas sertifikātos un euro, ievērojot šā likuma 45. pantā un 46. pantā noteikto.  Likuma 30.² pants noteic, ka valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 31.12.2014. Jautājumā, vai iestājoties minētajam termiņam, nav pārkāptas cilvēktiesības, jāņem vērā, ka Likums bija pieņemts 21.06.1995. (stājās spēkā 25.07.1995.) – tātad gandrīz 20 gadus personām bija iespējams savu mājokļa jautājumu nokārtot, privatizējot dzīvojamās telpas. Tādējādi secināms, ka saprātīgs termiņš tika noteikts. Likuma mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses. Fakts, ka persona ilgstošā laika periodā nav bijusi aktīva savu tiesību un interešu aizstāvībā, neliecina par apzinīgu tiesību un pienākumu izmantošanu.

Likumā paredzētā termiņa iestāšanās ir noteikta leģitīma mērķa sasniegšanai – privatizācijas procesa pabeigšanai, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību un stabilitāti. Izraudzītais personas tiesību ierobežojuma noteikšanas līdzeklis – konkrēta termiņa paredzēšana privātpersonas subjektīvo tiesību īstenošanai – ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai.

Turklāt jāņem vērā, ka likumdevējs vairākkārt ir pagarinājis termiņu, atkārtoti izrādot pretimnākšanu un nodrošinot privātpersonu tiesību ievērošanas principu.

Informējam, ka Tiesībsarga biroja rīcībā nav papildu informācijas par dzīvojamo māju privatizācijas procesu un tajā iesaistīto personu iespējamu tiesību pārkāpumu situācijās, kad pati persona nav ievērojusi Likumā noteikto privatizācijas termiņu.

Vienlaikus Saeimā uz trešo lasījumu ir nodots likumprojekts Nr:446/Lp12 „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, kas, pamatojoties uz sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācijas), sākotnēji izstrādāts, lai nodrošinātu privatizācijas uzsākšanu valsts dzīvojamās mājās, kuras Ministru kabinets nodevis privatizācijai pēc 31.12.2014. Likumprojektā plānots izteikt jaunā redakcijā pārejas noteikumu 30.² punktu, nosakot, ka valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem divu gadu laikā no Ministru kabineta rīkojuma vai pašvaldības domes lēmuma par dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai spēkā stāšanās dienas.

Likumprojekta izstrādē iesaistītās institūcijas ir valsts akciju sabiedrība „Privatizācijas aģentūra”, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija un Ekonomikas ministrija.