Labdien! Esmu bijusi darba attiecībās uzņēmumā no 2015. gada 20. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim. Strādāju normālu darba laiku (40 st. ned.) No 03.04.2016.-30.09.2016. biju uz darba nespējas lapas. Darba attiecības beidzu uz savstarpēju vienošanos (LR DL 114. pants). Alga pēc nodokļu nomaksas mēnesī bija 700.00 euro. Darba attiecību pēdējā dienā saņēmu atvaļinājuma kompensāciju 138.00 euro. Darbavieta izskaidroja, ka šī summa sastādot 24 atvaļinājuma dienas un vidējā dienas izpeļņa esot 7.32. Esmu nesaprašanā, no kurienes ir tik maza dienas izpeļņa, ja pirms slimības 6 mēnešus manā kontā darba alga regulāri bija 700.00 euro pēc nodokļu nomaksas. Izskatās, ka darbavieta ir ņēmusi vērā tikai martu, aprīli un septembri, nevis 6 mēnešus pirms slimības, t.i., pirms 03.04.2016. Lūgums izskaidrot, vai 138.00 euro saņemtā atvaļinājuma kompensācija pie tādas algas ir pareizi aprēķināta?
Uz Jūsu pirmo jautājumu atbildēt būtu iespējams, iepazīstoties ar precīziem darba līguma nosacījumiem, kā arī lietas faktiskajiem apstākļiem, piemēram, dienas, kad darbinieks veica darbu, par ko viņam tika aprēķināta atlīdzība u.tml.
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 114. pantu, darbiniekam atlaišanas dienā jāizmaksā viņam pienākošās naudas summas. Tādējādi Jūsu gadījumā ir jāizvērtē, par kādu periodu pienākas atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Atlīdzību par neizmantoto atvaļinājumu aprēķina, ņemot vērā Darba likuma 75. pantā noteikto kārtību vidējās izpeļņas aprēķināšanai. Darbnespējas laiks tiek ieskaitīts laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Vidējās izpeļņas aprēķināšana
Saskaņā ar Darba likuma 75. panta pirmo daļu visos gadījumos, kad darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām. Izvērtējot Jūsu norādīto informāciju, ka laika posmā no 03.04.2016 līdz 30.09.2016 darba pienākumus neveicāt, jo atradāties uz darbnespējas lapas, aprēķinot vidējo izpeļņu tiek ņemts vērā laiks no 01.04.2016., kad strādājāt, līdz saslimšanas dienai, tādējādi grāmatvedībai bija iespējams aprēķināt dienas vai stundas vidējo izpeļņu.
Dienas vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtība noteikta Darba likuma 75. panta ceturtajā daļā, proti: „Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu”, bet stundas vidējo izpeļņu aprēķina saskaņā ar Darba likuma 75. panta piekto daļu, proti: „Stundas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.”
Aprēķinot neizmantotā atvaļinājuma kompensāciju darbiniekam, kuram nolīgts normālais darba laiks, pieņemts, ka par gadu ilgām darba attiecībām būtu jāapmaksā 20 atvaļinājuma dienas (gadījumā, ja atvaļinājums netika izmantots), vai par vienu kalendāra mēnesi būtu jāapmaksā 1,67 diena (20:12).
Saskaņā ar Darba likuma 71. pantu darba devējam, izsniedzot darba samaksas aprēķinu, pēc darbinieka pieprasījuma ir pienākums šo aprēķinu izskaidrot. Darbiniekam būtu ieteicams pieprasīt skaidrojumu rakstveida formā. Ja darbinieku neapmierinās darba devēja sniegtais skaidrojums vai, piemēram, darba devējs neatbildēs uz darbinieka pieprasījumu, darbiniekam būs iespēja vērsties tiesā vai Valsts darba inspekcijā savu aizskarto tiesību aizsardzībai. Noilguma termiņš prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām jautājumā par darba samaksu, noilgst divu gadu laikā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!