Tieslietu ministrijas pārstāve skaidro: kā var saprast no jautājuma, tad personai ir piemērots administratīvais sods atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) noteiktajam regulējumam. Augstākas iestādes lēmuma pārsūdzēšanas termiņu tiesā nosaka LAPK 289.pants – augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Ja ir nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieņem septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Par tiesneša lēmumu atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu var iesniegt blakus sūdzību. 

Par jautājumu „no kura momenta”, Tieslietu ministrija informē, ka LAPK paredzēto procesuālo termiņu skaitīšana notiek atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam. Ja lēmums ir paziņots ar pasta starpniecību, tad Paziņošanas likuma 8.pants paredz: 

1. izmantojot pasta pakalpojumus, dokumentu paziņo slēgtā aploksnē, vēstuļu korespondences veidā:
   • kā vienkāršu pasta sūtījumu;
   • kā ierakstītu pasta sūtījumu;
   • kā pasta sūtījumu ar paziņojumu par sūtījuma izsniegšanu;
2. dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments;
3. dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā;
4. ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas neatkarīgi no adresāta gribas bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē.

Papildus Tieslietu ministrija min, ka minētais likums nosaka arī citus paziņošanas veidus un to izpildes nosacījumus – lēmuma paziņošana iestādē, ziņnesis, elektroniskie sakari, uz ārvalstīm, publiski. Tad termiņa skaitīšana notiek atbilstoši citos pantos noteiktajam. 

Elektroniskā paraksta izmantošanas tiesības nosaka Elektronisko dokumentu likums, un tas neierobežo personas tiesības iesniegt tiesā sūdzību par augstākas iestādes lēmumu. 

Visas personas par izdarītajiem pārkāpumiem sauc pie atbildības. Valsts policija komentē, ka arī ārzemniekus jeb citās valstīs reģistrētus transportlīdzekļus policija par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem sauc pie atbildības. Gadījumā ja policija fiksējusi pārkāpumu, tāpat kā Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, arī „ārzemniekiem” tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un vadītāja pienākums ir sodu samaksāt. Turklāt līdz šī gada novembrim visā Eiropas Savienībā ir jāievieš direktīva, kas noteiks, kā Eiropas Savienības valstis savā starpā apmainās ar informāciju, kas saistīta ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. 

Valsts policijas pārstāve piebilst, ka nozīme ir arī tam, kāda veida pārkāpums izdarīts un kas to izdarījis. Piemēram, gadījumos ar kravu pārvadātājiem policija var paturēt vadītāja dokumentus un atgriezt tos tikai tad, kad vadītājs ir sodu nomaksājis un pats personiski ierodas pēc saviem transportlīdzekļa vadīšanas dokumentiem.