Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka maskavā, krievijā, organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki īstenoja dažādas krāpnieciskas shēmas. Krāpnieki uzdevās par banku un policijas darbiniekiem, apkrāpjot iedzīvotājus latviešu valodā. Personām tika sniegta maldinoša informācija par bankas kontiem, proti, ka kāds mēģina noņemt no kontiem naudu vai noformēt kredītus. Krāpnieki ar viltu panāca, ka tiek lejupielādētas attālinātās piekļuves programmas (“AnyDesk” vai “HopToDesk”) mobilajos telefonos vai datoros, pēc kā personām tika lūgts pieslēgties interneta bankai. Šādā veidā panākts, ka personas ievada savu internetbankas lietotāja numuru, personas kodu, kā arī apstiprina krāpnieku sagatavotus pārskaitījumus un kredītu pieteikumus.
Izmantojot no cietušajiem iegūtos internetbankas piekļuves datus, krāpnieki veica pārskaitījumus uz citu banku klientu kontiem, lai vēlāk līdzekļus pārskaitītu uz citiem krāpnieku kontrolē esošiem banku kontiem.
Likumsargi noskaidroja, ka organizētajā noziedzīgajā grupā darbojās piecas personas – visi Latvijas pilsoņi. Četras ikdienā zvanīja un apkrāpa Latvijas valstspiederīgos, savukārt piektā organizēja izkrāpto līdzekļu legalizācijas plūsmas, gan vervējot “naudas mūļus”, gan pārvietojot skaidru naudu vai pārsūtot bezskaidru naudu. Šobrīd identificētas vairāk nekā 30 personu, kuras piekritušas par atlīdzību izmanot savus bankas kontus, kā rezultātā krāpnieku grupa varēja iegūt izkrāptos līdzekļus.
Šā gada 3. augustā kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas un 195. panta trešās daļas attiecībā pret pieciem organizētās noziedzīgas grupas dalībniekiem.
Šobrīd noskaidrots, ka cietuši vismaz 11 Latvijas iedzīvotāji, kuri zaudējuši vairāk nekā 87 256 eiro. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas atsevišķā lietvedībā turpinās pirmstiesas izmeklēšanu, lai identificētu un izmeklētu pārējos šīs organizētās noziedzīgās grupas noziegumus.
Jau iepriekš ziņots, ka telefonkrāpšana pērn bija viens no izplatītākajiem kiberkrāpšanu veidiem, ietekmējot ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus.
Krāpnieku metodes ir izsmalcinātas un ciniskas, tādēļ Valsts policija aicina iedzīvotājus pasargāt sevi no krāpšanas, atceroties būtiskāko:
- neturpināt sarunu, ja ir kaut mazākās aizdomas par krāpniecību;
- neizpaust bankas piekļuves datus (Smart-ID), paroles vai autorizācijas kodus;
- nekavējoties bloķēt piekļuvi bankas kontam un sazināties ar banku, ja rodas aizdomas par datu kompromitēšanu;
- neinstalēt attālinātās piekļuves programmas pēc svešinieku aicinājuma;
- neveikt investīcijas, nepārbaudot pakalpojuma sniedzēja likumību un brokera kompetenci;
- saņemot zvanu par investīciju iespējām, pārliecināties, vai pakalpojuma sniedzējam ir tiesības šādus pakalpojumus piedāvāt;
- pēc sarunas pašiem sazināties ar banku vai attiecīgo iestādi, ja rodas aizdomas par krāpšanu;
- nemaksāt personām, kuras piedāvā atgūt iepriekš krāpšanas rezultātā zaudētos līdzekļus;
- nepārskaitīt naudu uz tā dēvētajiem “drošības kontiem” vai nepazīstamiem bankas kontiem;
- izkrāpto līdzekļu atgūšana iespējama tikai tiesībsargājošo iestāžu un tiesas ceļā – jebkādi solījumi par ātru naudas atgūšanu ārpus oficiālām institūcijām ir maldinoši.
Gan šī, gan iepriekš īstenotās starptautiskās operācijas apliecina, cik būtiski ir saglabāt modrību un kritiski izvērtēt aizdomīgus zvanus vai ziņojumus. Ja rodas aizdomas par krāpnieciskām darbībām, nekavējoties jāsazinās ar Valsts policiju un jāinformē sava banka.
Tiesībsargājošās iestādes turpina darbu, lai aizsargātu iedzīvotājus un sauktu noziedzniekus pie atbildības. Valsts policija aicina visus būt uzmanīgiem un neļauties krāpnieku viltībām!
Piezvani savējiem, pirms to izdara krāpnieks!
