DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 3 minūtes

Klausītājus 12. maijā aicina apmeklēt konferenci “Jauno pētnieku diena 2026”

Publicitātes attēls.

Lai gūtu ieskatu aktuālajos pētniecības jautājumos, kas nodarbina topošo pētnieku prātus humanitāro un sociālo zinātņu laukā, klausītāji aicināti 12. maijā klātienē apmeklēt zinātnisko konferenci “Jauno pētnieku diena 2026”. To rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Doktorantūras skolu.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies četrpadsmit jaunie pētnieki – Krista Alksne, Simona Ozoliņa-Ugore, Elīna Pentjuša, Sandra Krūmiņa, Anete Saulīte-Stačkune, Madara Stāde, Rūds Bebrišs, Elizabete Grudovska, Madara Mazjāne, Lelde Logina, Elvis Friks, Dace Aleksandraviča, Signe Bahšteina, Tara Monet Falce – , pārstāvot dažādas augstskolas, tostarp Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko Universitāti, RTU Liepājas akadēmiju, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Kultūras akadēmiju, un neatkarīgos pētniekus.

Dalībniekiem iedvesmas ceļavārdus teiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone un LU Doktorantūras skolas vadītāja prof. Zanda Rubene, savukārt ar plenārlekciju “Jaunais un citādais 21. gadsimta mediju mākslā” uzstāsies Vidzemes Augstskolas vadošā pētniece Ieva Gintere.

Šogad konferencē būs iespēja dzirdēt jauno pētnieku priekšlasījumus četrās tematiskās sekcijās – “Kultūra un ekonomika”, “Žanru robežas un jaunas formas”, “Trauma un refleksija”, “Identitāte, kopiena un sociālās pārmaiņas” –, kuras moderēs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pārstāvji Ilga Vālodze Ābelkina, Dāvis Eņģelis un Kitija Balcare.

Konference norisināsies otrdien, 12. maijā, no plkst. 9.00 līdz 17.00, LU Doktorantūras skolas zālē “Sapere aude”, O. Kalpaka bulvārī 4, Rīgā (ieeja no pagalma puses).

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā “Jauno pētnieku diena” ir ikgadēja publiska konference, kas notiek pavasara semestra izskaņā un pulcē doktorantus un zinātnes grāda pretendentus no Latvijas un pasaules. Pasākuma mērķis ir veicināt pētnieku, kas atrodas zinātniskās karjeras sākuma posmā, akadēmisko izaugsmi, kā arī sniegt pētniekiem iespēju tīkloties un saliedēties ar kolēģiem no citām institūcijām.

Konferences tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un projekts “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Publicitātes attēls.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI