“Saņemtais novērtējums ir skaidrs apliecinājums, ka Latvijā pastāv pasaules līmeņa humanitāro zinātņu centrs. Nākamais jautājums ir, vai valsts spēs šo izcilību ne tikai atzīt, bet arī noturēt,” pauž LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone, uzsverot nepieciešamību pēc valsts ieviesta izcilības atbalsta mehānisma.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka 2025. gada izvērtējumā augstāko novērtējumu “5” saņēmuši tikai divi zinātniskie institūti. Savukārt humanitāro un mākslas zinātņu ekspertu ziņojumā LU LFMI raksturots kā vienīgā vienība Latvijā, kas demonstrē izcilu sniegumu gandrīz visos izvērtēšanas kritērijos, apvienojot pētniecības izcilību, starptautisko redzamību, digitālo inovāciju un sabiedrisko nozīmīgumu līmenī, kas LU LFMI padara par “globālu līderi savā jomā”.
Eksperti īpaši izceļ LU LFMI starpdisciplināro pētniecību, starptautiski atzītas monogrāfijas, kā arī digitālās platformas garamantas.lv, literatura.lv, humma.lv un iesaisties.lv, kas novērtētas kā izcilas arī plašākā Eiropas kontekstā. Ziņojumā uzsvērts arī LU LFMI sabiedriskais pienesums kultūrpolitikai, izglītībai, kultūras mantojuma saglabāšanai un sabiedrības līdzdalībai.
LU LFMI direktore Eva Eglāja-Kristsone uzsver: “LU LFMI darbība apliecina, ka humanitārās zinātnes ir būtiska valstiskuma sastāvdaļa. Tās stiprina latviešu valodu, kultūras atmiņu un vēsturisko apziņu, veicina sabiedrības kritisko domāšanu un saliedētību, un līdz ar to ir nozīmīgas arī valsts noturībai mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. Starptautiskais izvērtējums ļoti skaidri apliecina, ka LU LFMI ir pasaules līmeņa humanitāro zinātņu centrs. Ja valsts nopietni uztver starptautiskā izvērtējuma rezultātus, nākamais solis ir nevis tikai lielāks koeficients minimālā jeb bāzes finansējuma formulā, bet stabils vairāku gadu atbalsts izcilības attīstībai, cilvēkresursu noturībai un jaunās pētnieku paaudzes izaugsmei.”
IZM savā paziņojumā skaidri norāda, ka starptautiskais novērtējums ietekmē zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanu un ka finansējuma formulā ir iekļauts arī “izcilības koeficients” institūcijām ar vērtējumu 4 un 5. Tas ir svarīgs signāls, ka valsts sasaista finansējumu ar kvalitāti. Taču ar to vien nepietiek. No paša ekspertu ziņojuma izriet, ka Latvijas zinātnes sistēmas galvenās vājās vietas joprojām ir nepietiekami resursi, zems atalgojums, liels īstermiņa konkurences finansējuma īpatsvars un nedrošība nodarbinātībā. Eksperti tieši norāda, ka augstāks finansējums – īpaši algām, institucionālajai stabilitātei un jauno pētnieku atbalstam – ir nepieciešams, lai augšupeja turpinātos. Tas nozīmē: izcilība bāzes finansējumā dod lielāku apmēru, bet ne tādu, kas pats par sevi nodrošinātu izcilības attīstību un noturību. Tas jau ir politikas, nevis formulas jautājums.
Tieši tāpēc pēc šī izvērtējuma valstij būtu jādomā nevis tikai par izcilības atzīmēšanu finansējuma formulā, bet par īpašu izcilības attīstīšanas un noturēšanas mehānismu. Eiropas prakse rāda, ka izcilības centri ir ilgtermiņa mērķtiecīgs mehānisms: Somijā izcilības centri tiek veidoti uz astoņiem gadiem, Norvēģijā izcilības centriem paredzēts finansējums līdz 10 gadiem, bet Vācijā izcilības klasteri tiek finansēti uz septiņiem gadiem ar iespēju saņemt vēl vienu septiņu gadu periodu. Šādi modeļi ļauj ne tikai sasniegt izcilību, bet arī noturēt cilvēkresursus, plānot pēctecību un attīstīt jaunus pētniecības virzienus.
“LU LFMI starptautiskais izvērtējums ir ļoti skaidrs signāls Latvijas zinātnes politikai: izcilība Latvijā jau pastāv. Tagad valstij ir jāizdara nākamais solis – jāizveido paredzams, vairāku gadu atbalsta mehānisms izcilības attīstīšanai un noturēšanai. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka valsts izcilību identificē, bet nepalīdz tai ilgtermiņā saglabāties,” uzsver Eva Eglāja-Kristsone.
Starptautiskā izvērtējuma rezultāti humanitāro un mākslas zinātņu jomā
