DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. oktobrī, 2026
Lasīšanai: 3 minūtes

Latvijā uzsākts pilotpētījums par kuņģa un zarnu vēža skrīninga vienlaicīgu ieviešanu

Šā gada oktobrī Latvijā tika uzsākts pilotpētījums “EUGastScreen”, kurā iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja bez maksas veikt divus skrīninga testus mājas apstākļos. Pētījuma mērķis ir izvērtēt, vai zarnu vēža skrīninga ietvaros iespējams vienlaikus palīdzēt samazināt arī kuņģa vēža risku, pārbaudot, vai divu testu apvienošana vienotā procesā ir vienkārša, droša un efektīva.

Dalībai pētījumā “EUGastScreen” tiek aicināti 50 gadus veci Latvijas iedzīvotāji. Uzaicinājumi tiek nosūtīti pa pastu uz izvēlēto iedzīvotāju deklarētajām dzīvesvietas adresēm, piedāvājot iespēju veikt skrīninga testus mājas apstākļos zarnu vēža un kuņģa vēža riska faktora ­– H. pylori baktērijas ­– infekcijas noteikšanai. Nepieciešamības gadījumā pētījuma dalībniekiem būs iespēja bez maksas saņemt turpmākus izmeklējumus vai ārstēšanu atbilstoši testu rezultātiem.

Pētījumu īsteno Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, kura vadībā tas norisināsies arī Lietuvā, Igaunijā, Itālijā un Portugālē.

Publicitātes attēls.

Kāpēc šāds pētījums ir nepieciešams

Latvija Eiropas Savienības valstu starpā ir ar visaugstāko kuņģa vēža saslimstību. Viens no būtiskākajiem kuņģa vēža riska faktoriem ir H. pylori baktērijas infekcija. Balstoties uz datiem, kas iegūti Latvijā veiktā pētījumā GISTAR, minētā infekcija ir sastopama aptuveni pusei Latvijas pieaugušo iedzīvotāju. Savlaicīga šīs infekcijas atklāšana un ārstēšana var palīdzēt samazināt kuņģa vēža attīstības risku.

Pilotpētījuma mērķis ir noskaidrot, vai H. pylori infekcijas noteikšanu un ārstēšanu iespējams efektīvi iekļaut jau esošajā valsts organizētajā zarnu vēža skrīninga programmā, tādējādi vienlaikus veicinot abu vēža veidu profilaksi. Pētījumā iegūtie rezultāti palīdzēs pilnveidot vēža profilakses un agrīnas atklāšanas stratēģijas Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Pētījums tiek īstenots Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Vienotā rīcība par vēža skrīninga programmu ieviešanu (EUCanScreen)” ietvaros. Tas ir saņēmis Slimību profilakses un kontroles centra un Pētījumu ētikas komitejas atļaujas, un to atbalsta Veselības ministrija.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI