DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Klajā nācis žurnāla “Letonica” 58. numurs

Publicitātes attēls.

Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) starpdisciplinārā zinātniskā žurnāla “Letonica” jaunākais numurs apkopo pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs latviešu un angļu valodā.

Žurnāla 58. numurā Ēriks Jēkabsons (LU Latvijas vēstures institūts) raksta par Amerikas Sarkanā Krusta darbību Latvijā 1920.–1921. gadā un Rīgā iznākošo laikrakstu “Red Cross Bulletin”, Juris Urtāns (Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts) vēsta par Kurzemes pirmās baznīcas vietu, savukārt Stella Hermanovska (Latvijas Nacionālā bibliotēka) aplūko modi kā tematu Latvijas teritorijas seniespiedumos. Mārtiņš Mintaurs (Latvijas Nacionālā bibliotēka) reflektē par vēsturi Ēvalda Vilka stāstos “Divpadsmit kilometri” un “Pusnakts stundā”, Edgars Lāms (RTU Liepājas akadēmijas Humanitāro un mākslas zinātņu centrs) aplūko brīvības tekstus, zemtekstus un kontekstus brīvības koncepta aspektā Jāņa Akuratera un Kārļa Skalbes pasaules uzskatā un mākslā, Skaidrīte Lasmane (LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts) publicējusi rakstu “Emocionālā politika: Kārļa Ulmaņa otrais aicinājums”, savukārt Sintija Kauķīte (LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latviešu valodas institūts) izpētījusi grafisko zīmju funkcijas mūsdienu latviešu lugās.

Četri raksti publicēti angļu valodā. Artis Ostups (LU LFMI) salīdzina cildenu vēsturisku pieredzi, epifāniskus brīžus un melanholisku stāstījumu Paula Bankovska romānā “18” un Dušana Šarotara “Panorāmā”, Simona Sofija Valke (LU LFMI)  izpētījusi Sagānas hercogienes Vilhelmīnes grāmatu katalogu vēsturiskā konteksta un apgaismības vērtību aspektā, Laine Kristberga (LU LFMI) raksta par folkloru laikmetīgajā performances mākslā, intertekstuālajiem un intermediālajiem saskares punktiem Baltijas un Ziemeļvalstu kontekstā, savukārt Ilona Gorņeva (LU Humanitāro zinātņu fakultāte) publicējusi rakstu “Mēdeja un ekoloģiskās katastrofas: Tima Oksera luga “Ūdens atmiņas” Jaunajam Rīgas teātrim”.

Žurnāla 58. numurā publicēta arī Dainas Bleieres (LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts) recenzija “Krievu “otrās kultūras” mīts interpretācijās un ārpus tām: politiskais un poētiskais Mihaila Krasiļnikova dzīvē”, Kaspara Zeļļa un Skaidrītes Lasmanes (Latvijas Universitāte) veltījums Dr. hist. profesorei Vitai Zelčei jubilejas gadā un Zandas Gūtmanes (RTU Liepājas akadēmija) veltījums Benediktam Kalnačam jubilejā. Ieva E. Kalniņa rakstījusi atvadu vārdus literatūrzinātniecei Verai Vāverei (1929–2025).

Žurnāla galvenais redaktors: Jānis Oga. Literārās redaktores: Ilze Antēna, Ieva E. Kalniņa (latviešu valodā), Daina Gross un Dace Strelēvica-Ošiņa (angļu valodā). Dizainu veidojusi Tatjana Raičiņeca. Žurnāla numurs izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas Universitātes atbalstu.

Žurnāls “Letonica” iznāk kopš 1998. gada un publicē rakstus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kuri ir oriģināli, iepriekš nepublicēti pētījumi un kuru pamatā ir zinātnisks izpētes darbs. Žurnāls indeksēts “Scopus”, ERIH PLUS un EBSCO datubāzēs.

Žurnāls elektroniski pieejams šeit.

Žurnāla “Letonica” 58. numurs

Jaunākos žurnāla “Letonica” numurus var iegādāties lielākajās Latvijas grāmatnīcās, LNB Draugu telpā, kā arī LU LFMI (Mūkusalas ielā 3; vairāk informācijas šeit).

Publicitātes attēls.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība

Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.

Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.

Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”

 

 

Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Finansējums zinātnei – 0,8% no IKP (Eurostat, 2023) – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).

Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?

Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 19% ir informēti par kādu konkrētu Latvijas zinātnieku sasniegumu.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI