FOTO: Paula Čurkste, LETA
1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz personas tiesības, deklarējot dzīvesvietu, turpmāk norādīt vienu papildu adresi Latvijā vai ārvalstī.
Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (turpmāk – grozījumi) tika veikti saistībā ar Diasporas likumu, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī tautiešu remigrācijas veicināšanai. Proti, Diasporas likuma Pārejas noteikumu 12.2. apakšpunktā tika noteikts, ka Ministru kabinetam (MK) līdz 2019. gada 28. februārim jāsagatavo un jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas paredz diasporas locekļiem iespēju papildus dzīvesvietas adresei ārvalstī norādīt arī vienu papildu adresi Latvijā.
Iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem kā papildu dzīvesvietas adresi norādīt vienu adresi Latvijā ir viens no atbalsta pasākumiem diasporas pārstāvjiem, kuri vēlas atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Kā norādīts grozījumu anotācijā, viena papildu adrese Latvijā tiks uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei Dzīvesvietas deklarēšanas likuma izpratnē atsevišķu pakalpojumu, kuri tiks paredzēti attiecīgās nozares normatīvajā aktā, saņemšanai.
Tas personām, kas vēlas atgriezties Latvijā, ļaus, piemēram, savlaicīgi, vēl pirms remigrācijas, reģistrēt bērnus bērnudārzā vai skolā, kā arī kopumā atvieglos viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, teikts anotācijā.
Personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu nemainīgi nosaka Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. pants. Taču iepriekš minētais likums paredzēja personai, kuras dzīvesvieta ir Latvijā un kura veica dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā, tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu.
Tāpat Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. panta devītā daļa joprojām paredz, ka gadījumā, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, personai par to jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) Iedzīvotāju reģistra likumā* noteiktajā kārtībā.
Proti, ja iepriekš persona kā savu dzīvesvietas adresi norādīja ārvalsts adresi, personas deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā tika aizstāta ar ārvalsts adresi, nesaglabājot deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā. Turklāt tādā gadījumā personai nebija tiesību norādīt pat vienu papildu adresi.
Neskatoties uz to, ka iepriekš personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijā un kura veica dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā, bija tiesības norādīt vairākas papildu adreses, to ir izmantojuši nedaudzi. Grozījumu anotācijā norādīts, ka automātiska vairāku adrešu apstrāde ir sarežģīta, tāpēc turpmāk persona jebkurā gadījumā drīkstēs norādīt tikai vienu papildu adresi.
Turpmāk persona jebkurā gadījumā drīkstēs norādīt tikai vienu papildu adresi.
Grozījumi papildinājuši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma Pārejas noteikumus ar 17. punktu, nosakot, ka ziņas par vairākām papildu adresēm, kuras persona norādījusi, deklarējot dzīvesvietu, līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir spēkā līdz dienai, kad ir anulētas ziņas par attiecīgo papildu adresi vai persona norāda jaunu papildu adresi atbilstoši šā likuma 8. panta nosacījumiem, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. jūnijam.
Stājoties spēkā grozījumiem, turpmāk:
* LV portāls vērš uzmanību, ka Iedzīvotāju reģistra likums 2021. gada 28. jūnijā zaudēja spēku un tā vietā stājās spēkā Fizisko personu reģistra likums. Plašāku informāciju par jauno Fizisko personu reģistra likumu var meklēt LV portāla publikācijā “Stājas spēkā Fizisko personu reģistra likums”.