No lietas apstākļiem izriet, ka krimināllietā apsūdzētas divas personas. Viens no apsūdzētajiem bija divas reizes pieņēmis piedāvājumu par samaksu Baltkrievijas pierobežā uzņemt transportlīdzeklī no Baltkrievijas ienākušos nelegālos imigrantus – Irākas pilsoņus – un aizvest tos līdz Polijas un Vācijas robežai. Samaksas saņemšanai tika izmantots otra apsūdzētā bankas konts. Pirmajā reizē pirmais apsūdzētais uzņēma sev piederošajā mikroautobusā 10 nelegālos imigrantus, par kuru sekmīgu pārvietošanu līdz norādītajai vietai tika saņemta daļa no solītās samaksas, bet otrajā reizē abi apsūdzētie uzņēma 13 nelegālos imigrantus, kurus no apsūdzēto gribas neatkarīgu iemeslu dēļ neizdevās nogādāt norādītajā vietā, jo mikroautobusu pierobežā apturēja Zemessardzes karavīrs.
Latgales rajona tiesa konstatēja, ka pirmais apsūdzētais izdarījis sevišķi smagu noziegumu un sevišķi smaga nozieguma mēģinājumu, bet otrais – atbalstījis sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un izdarījis sevišķi smaga nozieguma mēģinājumu pret pārvaldības kārtību. Raksturojot apsūdzēto veiktās darbības, tiesa uzsvēra, ka nelegālās migrācijas atbalstīšana uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir patlaban notiekošā hibrīdkara elements, tādēļ apsūdzēto rīcība sekmējusi Baltkrievijas hibrīdapdraudējuma īstenošanu un radījusi papildu risku Latvijas Republikas valstiskumam un drošībai. Pirmo apsūdzēto tiesa sodīja ar brīvības atņemšanu uz sešarpus gadiem un probācijas uzraudzību uz pusotru gadu, bet otro – ar brīvības atņemšanu uz četrarpus gadiem.
Pirmais apsūdzētais pārsūdzēja notiesājošo spriedumu, taču Latgales apgabaltiesa atstāja spriedumu negrozītu daļā par abu apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un piespriesto sodu.
Senāta lēmumā konstatēts, ka gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa ir izvērtējušas lietā esošos pierādījumus, tai skaitā liecības, kuru pieļaujamību un ticamību apšaubījis kasators, un pamatoti un argumentēti atzinušas, ka apsūdzēto vainīgums pierādīts ārpus saprātīgām šaubām. Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā un tiesas sēdē norādītie argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi. Šie argumenti nerada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu un nav saistīti ar tiesu praksē nozīmīgu tiesību normu interpretāciju, tādēļ kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma.
Lieta SKK-230/2026 (18240006324).
