Pārrunājot zemsliekšņu iepirkumu regulējumu, Finanšu ministrija (FM) skaidroja, ka līdz ar iepirkumu sliekšņu paaugstināšanu līdz Eiropas Savienības noteiktajām robežvērtībām tiek būtiski vienkāršotas procedūras un paātrināta iepirkumu norise, saglabājot sabiedrības iespējas sekot līdzi publisko līdzekļu izlietojumam, tostarp paredzot plašu informācijas pieejamību, veicinot atklātību un caurspīdīgumu. Reforma paredz pienākumu publiskot iestāžu iepirkumu plānus, noslēgto līgumu un to izpildes informāciju par visiem iepirkumiem vienuviet Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, tādējādi nodrošinot izsekojamību no pirmā ieguldītā eiro un stiprinot uz datiem balstītu pēcuzraudzību.
Savukārt diskusijā par atbildības sadalījumu publisko iepirkumu procesā LTRK uzsvēra nepieciešamību skaidrāk noteikt iestāžu vadības personisko atbildību par iepirkumu norisi. Spēkā esošais regulējums jau šobrīd nosaka pasūtītāja iestādes vadības atbildību par iepirkumu efektivitāti un atbilstošas iekšējās kontroles nodrošināšanu visā iepirkuma ciklā, bet iepirkuma komisijas pieņem neatkarīgus lēmumus par konkrētiem iepirkumiem. Ar reformu šī pieeja tiek nostiprināta, vienlaikus paredzot plašāku uzraudzību un datu analītikas izmantošanu, lai sistemātiski vērtētu pasūtītāju praksi un rezultātus.
Pārrunājot piegādātāju izslēgšanas nosacījumus, LTRK akcentēja samērīguma aspektu līgumsodu piemērošanā, savukārt FM norādīja, ka iespēja izslēgt piegādātāju gadījumos, kad iepriekšējā līguma izpildē konstatēti būtiski pārkāpumi, tostarp piemēroti līgumsodi, izriet no Eiropas Savienības regulējuma un paredz pasūtītājam rīcības brīvību izvērtēt konkrēto situāciju. Tādējādi izslēgšana nav automātiska, bet balstīta samērīguma un iepriekšējās sadarbības izvērtējumā.
FM uzsvēra, ka publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci, mazinot birokrātiju un attīstot caurskatāmu, datos balstītu iepirkumu pārvaldību. Reforma paredz arī pakāpenisku pāreju uz uzraudzības modeli, kurā publisko līdzekļu aprite ir izsekojama visos iepirkuma posmos neatkarīgi no to apjoma.
Publisko iepirkumu sistēmas reformas virzībā būtiska ir visu iesaistīto pušu līdzdalība, lai nodrošinātu līdzsvarotu regulējumu, tā praktisku piemērojamību un reformas mērķu sasniegšanu, tāpēc reformas risinājumi izstrādāti finanšu ministra izveidotā starpinstitucionālā darba grupā un to virzības procesā tiek nodrošināta sadarbība ar iesaistītajām pusēm.
