Ekonomisko lietu tiesa no kriminālprocesa izdalītajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu bija atzinusi AS “ASG Resolution Capital” naudas līdzekļus par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi valsts labā. Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa minēto lēmumu atstājusi negrozītu un pirmās instances tiesas lēmums stājās spēkā. Ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2023‑40‑01 tika atzīts, ka Kriminālprocesa likumā ietvertais aizliegums iesniegt apelācijas instances tiesā pierādījumus procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pārkāpj tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst Latvijas Republikas Satversmei. Tā kā Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi AS “ASG Resolution Capital” pārstāvja lūgumu par papildu pierādījumu pievienošanu lietai, pieteikuma iesniedzēja pēc Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas vērsās prokuratūrā, kur tika uzsākts process par jaunatklātu apstākļu izmeklēšanu un konstatēts, ka pastāv pamats lemt par pabeigtā procesa atjaunošanu.
Senāta lēmumā ir konstatēts, ka attiecīgajam Satversmes tiesas spriedumam ir atpakaļvērsts spēks, jo tajā strīdus tiesību norma attiecībā uz konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem, kuru vidū ir arī pieteikuma iesniedzēja, ir atzīta par spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Lai konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem neliegtu iespēju aizstāvēt savas pamattiesības un uzsākt tiesvedību lietā no jauna, Satversmes tiesā tika piemērots izņēmums no vispārīgā principa, ka tiesību normu atzīst par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas. Satversmes tiesas spriedumā konstatētais pamattiesību aizskārums tika atzīts par būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, kas ir novedis pie nelikumīga nolēmuma, līdz ar to Rīgas apgabaltiesas lēmums tika atcelts pilnībā. Lieta no jauna tiks izskatīta apelācijas instances tiesā.
Lieta SKK-J-151/2026 (16870000122).
