Lai mudinātu iedzīvotājus pārbaudīt, cik droši viņi rīkojas tiešsaistē, Aizsardzības ministrijas Nacionālā kiberdrošības koordinācijas centra (NCC-LV) un CERT.LV kampaņas “Ož pēc shēmas!” ietvaros izveidots īss interaktīvs tests: tests.shemas.lv. Testa aizpildīšana aizņem vien 3–5 minūtes, un pēc tā izpildes iespējams iegūt ne tikai rezultātu, bet arī plašāku skaidrojumu.
Kampaņas laikā testu līdz šim aizpildījuši jau vairāk nekā 5300 cilvēku, un vidējais iegūtais punktu skaits ir 18 no 20. Trīs ceturtdaļas dalībnieku sasniedz “Kaimiņienes” no filmas “Kriminālās ekselences fonds” līmeni jeb spēj atpazīt lielāko daļu krāpniecības gadījumu. Tomēr jaunieši un seniori uzrāda zemākus rādītājus, un arī reģionāli ir atšķirības – vislabāk ar testa izpildi veicas Rīgas iedzīvotājiem, bet zemākie rezultāti ir Latgalē.
Tests ļauj drošā vidē pārdomāt atbildes un noskaidrot, vai kiberdrošības jomā esi “Kaimiņiene”, “Imants Veide” vai tomēr “Pupsiks”. Taču īstajā dzīvē krāpnieki, izmantojot steidzināšanu un psiholoģisku spiedienu, laiku pārdomām nedod, tāpēc Aizsardzības ministrija un CERT.LV atgādina: pat ja testā veicas labi, īstās dzīves situācijās jābūt vēl modrākiem un nedrīkst pakļauties steidzināšanai, pārliecinošiem solījumiem vai iebiedēšanai.
“Arvien biežāk krāpnieki izliekas arī par valsts iestādēm. Piemēram, cilvēki saņem īsziņas vai e-pasta vēstules it kā CSDD vārdā ar prasību steidzami apmaksāt kādu sodu vai nokārtot formalitātes, izmantojot saiti. Tās nav mūsu sūtītas ziņas. Katrs ziņojums, kas saņemts it kā no CSDD, vienmēr ir jāpārbauda CSDD e-pakalpojumos e.csdd.lv,” skaidro CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters.
Arī Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps uzsver, ka bankas ik mēnesi bloķē simtiem krāpniecisku darījumu un palīdz klientiem izvairīties no zaudējumiem, kas mērāmi miljonos eiro. “Neraugoties uz veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, tehnoloģijas un drošības sistēmas nevar vienmēr pasargāt finanšu iestāžu klientus. Izšķiroša loma vienmēr ir klienta piesardzībai. Ar saviem finanšu līdzekļiem un datiem ir jārīkojas apdomīgi, katrs veiktais darījums rūpīgi jāizvērtē, jo atgūt izkrāpto naudu bieži nav iespējams. Tāpēc sabiedrības izglītošana ir tikpat svarīga kā banku drošības risinājumi,” papildina Cērps.
Jau ziņots, ka 8. septembrī tika atklāta informatīvā kampaņa “Ož pēc shēmas!”, kuras mērķis ir stiprināt sabiedrības kiberdrošību un noturību pret apdraudējumiem, vienlaikus izglītojot par kiberhigiēnu un digitālajām krāpniecības shēmām. Kampaņa aicina ikvienu ne tikai sekot līdzi brīdinājumiem medijos, bet arī aktīvi pārbaudīt savas prasmes un uzlabot zināšanas kiberdrošības jomā. Papildus dažādiem praktiskiem ieteikumiem lietotāji aicināti uzstādīt arī bezmaksas DNS ugunsmūri (dnsmuris.lv), kas pasargā tā lietotāju no tādiem kiberapdraudējumiem kā viltus banku lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes u. c.
Ja esi iekritis krāpnieku nagos, tad vispirms nekavējoties sazinies ar savu banku (lai apturētu maksājumu, bloķētu norēķinu karti utt.), ja esi cietis zaudējumus – vērsies ar iesniegumu arī Valsts policijā (to var izdarīt arī elektroniski). Ja krāpšanas shēmā konstatēti aizdomīgi pielikumi vai ļaundabīgas saites – noteikti sazinies arī ar CERT.LV (cert@cert.lv, 67085888). Vairāk informācijas un tests pieejami: shemas.lv un tests.shemas.lv.
Līdz 8. oktobrim Esplanādē pie bērnu laukuma skatāma arī kampaņas simboliskā instalācija “naudas kaudze”, kas ataino Latvijas iedzīvotājiem izkrāptos miljonus eiro.
Kiberdrošības kampaņu “Ož pēc shēmas!” organizē Aizsardzības ministrijas Nacionālais kiberdrošības koordinācijas centrs (NCC-LV) un CERT.LV. Savukārt kampaņu informatīvi atbalsta: drossinternets.lv, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Pasts, Narvesen, LMT un NESTE. Kampaņu līdzfinansē Eiropas Savienība.
