Drošāka interneta dienā un visu februāri Latvijā, Eiropā un citur pasaulē notiek izglītojoši pasākumi un aktivitātes, kuru mērķis ir izglītot bērnus, jauniešus un pieaugušos par drošību internetā. Šī starptautiskā iniciatīva ir veltīta atbildīgai, gudrai un drošai tehnoloģiju izmantošanai, īpaši akcentējot bērnu un jauniešu drošību tiešsaistē. Latvijā Drošāka interneta dienu organizē Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv, kam šogad aprit jau 20 gadi.
“Jubilejas gads ļauj atskatīties uz padarīto. Pirms 19 gadiem, 2007. gada Drošāka interneta dienā, galvenās tēmas bija personas datu zādzība, riski tiešsaistes spēlēs, satura filtru nepieciešamība un emocionālā vardarbība internetā. 2017. gadā dienaskārtībā bija jauniešu paradumi sociālo mediju vidē. Savukārt 2021. gadā aktuāli bija jautājumi par drošu saziņu internetā, viltus ziņām, dezinformācijas atpazīšanu un terminoloģiju. Šobrīd viens no lielākajiem izaicinājumiem ir straujā MI ienākšana, tāpēc šī gada konferences tēma ir “Dialogs ar MI”,” skaidro Drossinternets.lv vadītāja Maija Katkovska.
Tjūringa testa rezultāti
Tjūringa testu veidoja četras kārtas, katrā no tām uz jautājumiem atbildēja mākslīgā intelekta programmas un Latvijā pazīstami cilvēki: izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, aktieris Mārtiņš Vilsons, žurnāliste un TV personība Kristīne Garklāva un brāļi Ralfs un Martins no TV kulinārijas šova “Ralfs gatavo”. Tjūringa testu 1949. gadā radīja datorzinātnes pamatlicējs Alans Tjūrings, lai pārbaudītu, vai dators var būt tikpat saprātīgs kā cilvēks. Arī mūsdienās, pēc vairāk nekā 70 gadiem, sabiedrību satrauc šis pats jautājums un īpaši daudz diskusiju skar izglītības jomu. Saglabājot Tjūringa testa pamatideju, 220 konferences dalībnieki – pedagogi un skolēni – centās noteikt, kura atbilde pieder kādai no minētajām personībām, bet kura ir MI ģenerēta.
“Pedagogiem un skolēniem, kas šodien piedalījās konferencē, uzdevums atpazīt cilvēka atbildes no MI nebūt nebija viegls, jo Tjūringa testā ietvērām jautājumus, kas saistīti ar vērtību sistēmu, sajūtām, vēlmēm un pieredzi. Piemēram, kam tu dzīvē nekad nenoticētu? Kura ir skaistākā pasaules dziesma? Kas bija pirmais – vista vai ola?” stāsta Drossinternets.lv izglītības darba vadītāja Liene Valdmane.
Oficiāli paziņojam, ka 2026. gada 10. februārī Latvijā veiktajā Tjūringa testā neizdevās pārvarēt A. Tjūringa noteikto 30% barjeru, tādējādi par testa uzvarētāju tiek atzīts mākslīgais intelekts. A. Tjūrings uzskatīja –, ja vairāk nekā 30% testa dalībnieku kļūdās un nespēj atšķirt cilvēka sniegtās atbildes no MI ģenerētajām, tad MI testā atzīstams par uzvarētāju. Drošāka interneta dienā Tjūringa testā kļūdījās 40,8% klātesošo, nespējot atšķirt cilvēka atbildes no MI ģenerētajām.
Drossinternets.lv izglītības darba vadītāja Liene Valdmane, komentējot testa rezultātu, uzsver: “Tjūringa tests raksturo mūsu laikmeta būtiskos jautājumus – tehnoloģiju attīstību, cilvēka lomu un unikalitāti pasaulē, atbildību, straujās pārmaiņas. Tests nav zinātnisks reālās situācijas mērītājs, vairāk tas uzskatāms par spēli, kas mudina padomāt katram pašam par savu mākslīgā intelekta pratību, stiprināt kritisko domāšanu, izkopt sevī unikālo, kas nav kopējams un mākslīgi ģenerējams. Protams, mēs visi gribētu, lai testa rezultāts būtu pretējs, radot pārliecību, ka mēs visu pārvaldām, taču realitāte parāda, ka tehnoloģiju straujā attīstība, liek arī mums mainīties.”
“Līdz pēdējā kārtas sākumam biju pārliecināta, ka uzvarēs cilvēks, taču biju piemirsusi, ka MI iespējams piešķirt noteiktu lomu un arī vecumu. Mani un arī daudzus citus testa dalībniekus “iegāza” nespēja atšķirt bērnu sniegtās atbildes no MI ģenerētajām. Labāk veicās tiem testa dalībniekiem, kuri ikdienā strādā ar MI un spēj kritiski novērtēt tā atbildes pēc teksta struktūras un “knifiņiem” – emocijzīmēm, pieturzīmēm. Cilvēkiem ir raksturīgi aprauti teikumi, taču MI visas struktūras ir pabeigtas,” skaidro Ropažu vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un latviešu valodas skolotāja Inga Narmonta.
Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēknis Namejs Valters norāda, ka pirmo reizi piedalās šāda veida testā, atzīstot, ka tas nebija viegls un arī pats divās kārtās ir kļūdījies. “Ir interesanti redzēt, cik atšķirīgi domā dažādu profesiju cilvēki. Vēl lielāks kontrasts ir bijis starp pieaugušu cilvēku un bērnu atbildēm,” skaidro N. Valters. Lai nākotnē cilvēki spētu atšķirt MI, ir jāmācās vēl intensīvāk. “Domāju, ka skolās būtu jābūt MI veltītam mācību priekšmetam – vai nu kā atsevišķai stundai, vai iekļautam datorzinībās. Jo vairāk būs zināšanu par MI, jo vieglāk būs atpazīt,” uzsver Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēknis.
Turpinās pedagogu apmācība programmā “Pieredzēt mākslīgo intelektu”
Drošāka interneta dienas aktivitātes notiek projekta “Experience AI” ietvaros, ko sadarbībā ar Raspberry Pi Foundation Latvijā īsteno Drossinternets.lv. Šobrīd ir apmācīti 600 pedagogi, izstrādāti mācību moduļi un MI vadlīnijas, kas rosina izglītības iestādēs uzsākt dialogu par MI vietu un nozīmi. Martā un aprīlī tiks atkārtotas mācības pedagogiem “Pieredzēt mākslīgo intelektu”, kurās tiek nodrošināta gan zināšanu pilnveide par MI, gan vērienīgs metodisks atbalsts skolēnu izglītošanā. Apmācītie pedagogi ļoti atzinīgi novērtē mācību programmu, jo tā veicina izpratni par MI būtību un sniedz pārliecību, kā runāt ar skolēniem par MI ētisku un drošu izmantošanu.
