Ārlietu ministre sacīja, ka 2025. gada 24. februārī tika pieņemta ES 16. sankciju pakotne, kurā noteikta virkne jaunu sektoriālo ierobežojumu, kā arī sankcijas pret individuālām personām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Krievijas “ēnu flotes” darbības ierobežošanai. Vienlaikus ministre informēja, ka jau noris darbs jaunās, nu jau 17. sankciju pakotnes pret Krieviju sagatavošanā. Sankciju noteikšana turpināsies ciešā koordinācijā arī ar ASV un Apvienoto Karalisti.
Ārlietu ministre Baiba Braže Sankciju koordinācijas padomes sēdes locekļus aicināja uz konstruktīvu sadarbību arī turpmāk, gan piedāvājot priekšlikumus jaunam sankcijām, gan aicinot skaidrot uzņēmējiem, ka sadarbība ar Krieviju nav iespējama.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs prezentēja aktualitātes un secinājumus sankciju izpildes jomā – gadu, kopš Finanšu izlūkošanas dienests kļuvis par kompetento institūciju sankciju izpildē. Savukārt Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes Atbilstības nodrošināšanas daļas vecākais uzraudzības eksperts Artis Aizupietis un Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs informēja par izmaiņām preču un finanšu plūsmās.
Plašāka informācija par sankciju jautājumiem ir pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Sankcijas”. Lai regulāri saņemtu informāciju par aktualitātēm sankciju jomā, aicinām pierakstīties jaunumiem, sūtot pieprasījumu uz Ārlietu ministrijas informatīvā e-pasta adresi: sankcijas@mfa.gov.lv.
Par Sankciju koordinācijas padomi
Sankciju koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt to uzraudzības institūciju darbību, kuras ir atbildīgas par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju izpildi. Sankciju koordinācijas padomi vada Ārlietu ministrijas pārstāvis.
Padomē ir vairāk nekā 30 valsts un privātā sektora institūciju.
ES 16. sankciju pakotne
Sankciju kārta ietver visaptverošus un mērķētus sektoriālus pasākumus, lai ierobežotu Krieviju: aizliedz Krievijas izcelsmes naftas produktu pagaidu uzglabāšanu ES; ierobežo Krievijas izcelsmes neapstrādāta alumīnija importu; sašaurina iespējas eksportēt uz Krieviju divējāda lietojuma un militārai industrijai nepieciešamās preces; nosaka sankcijas vēl 74 “ēnu flotes” kuģiem (kopumā ES sankcijām tagad pakļauti 153 kuģi); sankcijām pakļauj 6 Krievijas lidostas un 5 ostas, arī Primorsku un Ustjlugu, kur pārkrauj Krievijas naftas produktus; 13 Krievijas bankām aizliedz izmantot SWIFT datu apmaiņas sistēmu; translācijas liegums 8 propagandas “medijiem”; individuālas sankcijas 83 personām (48 fiziskām un 35 juridiskām); sankcijām pakļauj 55 kompānijas (arī no Honkongas, Ķīnas, Turcijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Indijas), kas saistītas ar sankciju apiešanu. Lai novērstu sankciju apiešanu, vairākus Krievijas sankciju elementus salāgo ar sankcijām pret Baltkrieviju.
