Ar grozījumiem tiek ieviesti konkrēti pasākumi, kas ietverti Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam. Proti, tiek paredzēta “A” reitinga nodokļu maksātāja priekšroka iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības tā dēvētajos “mazajos iepirkumos”. Tāpat ir paredzēts visās iepirkuma procedūrās ievērojami atvieglot nodokļu saistību izpildes pārbaudi “A” reitinga nodokļu maksātājiem, kas samazinās administratīvo slogu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem. Šāda “A” reitinga izmantošana publiskajos iepirkumos kopumā nodrošinās, ka, no vienas puses, valsts publiskajos iepirkumos dod priekšroku sadarbībai ar godprātīgiem pretendentiem, kam ir laba nodokļu samaksas disciplīna un nav būtisku risku. No otras puses, tiek veicināta pretendentu motivācija iegūt un uzturēt augstāko “A“ klases nodokļu maksātāja novērtējumu, tādējādi sekmējot labprātīgu nodokļu nomaksu un ēnu ekonomikas mazināšanu.
Nodokļu maksātāja reitings ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Ikviens uzņēmums, kuram ir veikts reitinga aprēķins, savā EDS profilā redz savu reitingu un skaidrojumu, kā tas veidojas. Atbilstoši vērtējumam nodokļu maksātāji, ievērojot to nodokļu saistību izpildi raksturojošos rādītājus, tiek iedalīti piecās grupās jeb līmeņos. “A” reitings nozīmē, ka uzņēmumam ir laba saistību izpilde un nav būtisku nodokļu pārkāpumu risku.
Likumprojekts paredz arī atteikšanos no prasības pasūtītājiem iesniegt iepirkumu statistikas pārskatus, nākotnē nepieciešamos iepirkumu datus iegūstot automātiski. Tas nozīmē mazāku administratīvo slogu iepirkumu organizatoriem, ļaujot tiem koncentrēties uz kvalitatīvu iepirkuma procedūru nodrošināšanu un resursu efektīvu izmantošanu.
Likumprojekts ietver arī vairākus grozījumus, kas vērsti uz likuma regulējuma un iepirkuma procesa pilnveidošanu. Ar piedāvātajiem grozījumiem iecerēts stiprināt pasūtītāja lomu interešu konfliktu identificēšanā, labošanā un novēršanā publiskajos iepirkumos. Plānots nodrošināt, ka iepirkumā tiek veikti pasākumi, lai pārvaldītu interešu konflikta riskus ar mērķi jau savlaicīgi tos atklāt un labot, maksimāli izvairoties no negatīvām sekām, kas varētu rasties vēlāk neatklātu interešu konfliktu dēļ.
Likumprojekts piedāvā arī izmaiņas izšķirošā piedāvājuma izvēles kritērija noteikšanā gadījumā, kad vairāku piedāvājumu novērtējums ir vienāds. Tiek paredzēta lielāka pasūtītāja elastība rīkoties atbilstoši nepieciešamībai katrā šādā situācijā.
Ar likumprojektu arī plānots veicināt publiskā iepirkuma izmantošanu sociālu mērķu sasniegšanai. Tiek precizēts privileģēto līgumu regulējums, paplašinot iespējas pasūtītājiem rezervēt iespēju iepirkumā piedalīties noteiktiem sociālajiem uzņēmumiem un pretendentiem, kas nodarbina personas ar invaliditāti.
Līdzīgi grozījumi tiks iesniegti arī pārējos trīs iepirkumu procesu regulējošos likumos – Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā.
Likumprojekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
