DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. janvārī, 2025
Lasīšanai: 4 minūtes

Satversmes tiesas un Saeimas efektīvs dialogs sekmē Latvijas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ieva Romaško

Piektdien, 17. janvārī, Satversmes tiesas tiesneši tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu. Tikšanās laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Satversmes tiesas nolēmumu izpildes nodrošināšanai un tās pārraudzības uzlabošanai, sekmējot attiecīgo likumprojektu nonākšanu Saeimas dienaskārtībā saprātīgā termiņā un saturiski pilnvērtīgiem.   

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa sarunā ar tiesnešiem uzsvēra: “Šobrīd vairāk kā jebkad novērtējam, cik svarīgi ir dzīvot tiesiskā valstī, tāpēc augsti vērtēju Satversmes tiesas darbu un tās kompetenci. Svarīgi, ka Saeimā pieņemtie likumi ir kvalitatīvi, tāpēc būtiski ieklausīties profesionāļos.”

Puses apmainījās viedokļiem par Satversmes tiesas spriedumu izpildes pārraudzību un tās uzlabošanas iespējām, Satversmes tiesas likuma grozījumu virzību, kā arī pārrunāja risinājumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamības veicināšanai Satversmes tiesas procesā. Ciešs Satversmes tiesas un Saeimas dialogs sekmē gan efektīvu Satversmes tiesas procesa norisi, kad Saeima iesaistās tiesvedībā kā lietas dalībnieks, gan arī Satversmes tiesas nolēmumu pilnvērtīgu izpildi. Tas kopumā uzlabo Latvijas iedzīvotāju pamattiesību aizsardzības standartu.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina novērtēja likumdevēja izpratni attiecībā uz Satversmes tiesas spriedumos izteiktajām atziņām un to nozīmi Saeimas likumdošanas darbā. Viņa uzsvēra, ka Satversmes tiesas spriedumi tiek pildīti labi, taču pastāv arī atsevišķi izņēmumi. Tāpēc būtu apsverama institūcijas izraudzīšanās valsts pārvaldes ietvaros, kuras struktūrvienība centralizēti pārraudzītu Satversmes tiesas spriedumu izpildi ne tikai termiņu ziņā, bet arī saturiski. Priekšsēdētāja akcentēja: “Gadījumos, kad likumdevējam tiek dots laiks sprieduma izpildei, savas rīcības brīvības ietvaros izšķiroties par atbilstošāko risinājumu, attiecīgajiem likumprojektiem jānonāk Saeimas dienaskārtībā saprātīgā termiņā un saturiski pilnvērtīgiem. Būtu nepieciešams, lai likumdevējs un ministrijas, kas ir atbildīgas par konkrēto jautājumu, strādātu pēc saplānota un proporcionāla laika grafika, bet jaunais regulējums tiktu pietiekoši apspriests un izvērtēts gan Ministru kabinetā, gan Saeimā, saturiski pilnvērtīgi izprotot Satversmes tiesas spriedumā izteiktās atziņās. Spriedumu izpildes jautājumus tad, kad ir nepieciešama jēgpilna likumdevēja diskusija par labāko alternatīvu, nevar risināt steidzamības kārtībā.”

Irēna Kucina informēja Saeimas priekšsēdētāju arī par virzību jautājumā, kas attiecas uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieejamību Satversmes tiesas procesā. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un Tiesu administrāciju ir panākta kopīga nostāja attiecībā uz nepieciešamību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanas procesā jau sākotnēji iesaistīt advokātus, vienlaikus atceļot personas pienākumu pirms palīdzības pieprasīšanas pašas spēkiem vērsties Satversmes tiesā. Juridiskā palīdzība Satversmes tiesas procesā būtu sniedzama uzreiz tām sociāli mazāk aizsargātām personām, kuru iespējamajā pamattiesību aizskārumā tiktu saskatīta perspektīva par labvēlīgu Satversmes tiesas spriedumu. “Šis ir vēl viens solis tuvāk tam, lai valsts nodrošināto juridisko palīdzību konstitucionālās sūdzības sagatavošanā padarītu pieejamāku tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams,” norādīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa aicināja Satversmes tiesas tiesnešus turpināt sekmīgo dialogu, organizējot diskusijas Saeimā par aktuālajiem tiesību jautājumiem kopā ar deputātiem un tiesību ekspertiem.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Izzini Satversmi soli pa solim →

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI