LSBA ieskatā Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ir pārkāpusi1 ne vien Satversmē garantētās tiesības uz īpašumu, kas sevī ietver arī tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata2, bet arī Pašvaldību likumā ietverto regulējumu attiecībā uz pašvaldības normatīvo aktu izstrādes un pieņemšanas procesu, domes darba organizāciju, kā arī sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 65. pantu saistošo noteikumu tiesiskumu lūgts izvērtēt arī Finanšu ministrijai kā valsts pārvaldes iestādei, kas veido azartspēļu organizēšanas politiku.
Pašvaldība nav identificējusi konkrētas, eksistējošas problēmas, ko plānots risināt ar normatīvā regulējuma starpniecību. Tāpat ne Projekta sākotnējā3, ne gala redakcija, kas tika pieņemta Pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra sēdē, arī pēc LSBA sniegtas detalizētas informācijas, t.sk. Pašvaldības domes Finanšu komitejas 2024. gada 24. oktobra sēdē, nesatur izvērtējumu par iespējamām alternatīvām un pilnvērtīgu aprēķinu par fiskālo ietekmi uz Pašvaldības un valsts budžetu. Minēti tikai ieņēmumi no azartspēļu nodokļa 68 000 apmērā. Slēdzot 9 spēļu zāles Daugavpilī, pašvaldības budžeta ieņēmumi samazināsies par aptuveni 285 054 eiro gadā. Lēmums radīs arī ievērojamu kritumu valsts budžeta ieņēmumos – tas varētu sasniegt 4,13 miljonus eiro gadā. Tādējādi maldināti arī Pašvaldības iedzīvotāji, kas nav informēti par prognozējamiem zaudējumiem Pašvaldībai un arī valsts ekonomikai.
LSBA ir vairākkārtīgi aicinājusi pašvaldības, tai skaitā Daugavpils valstspilsētas pašvaldību, uz dialogu, lūdzot definēt problēmas un kopīgi rast sabalansētu risinājumu, respektējot indivīdu pašnoteikšanās brīvību. Lielākajai daļai sabiedrības (93,6%)4 nav negatīvu seku, izvēloties šo izklaides veidu. Liedzot iespēju spēlēt azartspēles klātienē sava novada ietvaros, labākais scenārijs ir spēlētāju pāreja uz legālajām interaktīvajām azartspēlēm vai izlozēm. Diemžēl, kā to rāda arī ārvalstu pieredze, nesamērīgu ierobežojumu gadījumā jaunus klientus iegūst arī nelegālais tirgus, kur spēlētājs saskaras ar negodīgas komercprakses, krāpniecības, personas datu aizsardzības pārkāpumu un citiem riskiem.
“Pašvaldību tiesības vērtēt ar azartspēļu organizēšanu saistītos jautājumus ir atzīstamas un respektējamas. Tomēr vietvarām ir jāievēro spēkā esošais normatīvais regulējums un jaunākā judikatūra tieši tikpat likumpaklausīgi, kā to dara komersanti, un savi normatīvie regulējumi jāizstrādā kvalitatīvi, balstot tos datos, zināšanās un izpratnē par regulējamo nozari. Virspusēja pieeja ar mērķi diskriminēt kādu noteiktu nozari nav pieļaujama,” norāda LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.
LSBA izsaka cerību, ka saistošo noteikumu darbība tiks apturēta, pamatojoties uz Pašvaldību likuma 66. pantu. Pretējā gadījumā tiks ierosināta kārtējā tiesvedība, tādējādi tērējot visu iesaistīto pušu resursus. Jāatgādina, ka pašvaldības izdevumi par tiesāšanos tiek segti no nodokļu maksātāju kabatām, tāpat arī tiesu sistēmas darbināšana.
1 https://www.vestnesis.lv/op/2024/217.13
2 Azartspēļu komersantam tiek izsniegta azartspēļu organizēšanas licence, par kuru tiek maksāta azartspēļu nodeva 427 000 eiro apmērā, kā arī tiek veikta ikgadēja licences pārreģistrācija. Valsts nevar iekasēt nodevu par darbību visā Latvijas teritorijā, ja pašvaldība komersantam nepamatoti liedz īstenot šīs tiesības.
3 https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/aktualitates/zinas/sabiedribas-viedokka-noskaidrosanai-tiek-nodoti-saistosie-noteikumi-par-azarstpeku-organizesanas-kartibu?fbclid=IwAR1TJG9wUT8IUL9tIuiKC-Dj1T8u2rrnVaXPIhNPD9oZ2Q7WvChADZTu31w
4 Saskaņā ar Veselības ministrijas 2019. gadā publicēto pētījumu - https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf
