Spēļu zāļu darbībā Daugavpilī nav saskatāms sabiedrības interešu aizskārums vai apdraudējums
Aizvadītajos gados Latvijā un citviet pasaulē ir uzkrāts ievērojams tiesu atziņu apjoms lietās par azartspēļu nozari. Tiesas, t.sk. augstākās instances, ir skaidrojušas, ka iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm ir pārāk nekonkrēts apsvērums, tādēļ tas nav pietiekams pamats azartspēļu organizēšanas aizliegumam. Satversmes tiesa, izskatot Rīgas domes lēmuma tiesiskumu, šā gada sākumā uzsvēra it kā pašsaprotamo - azartspēļu nozare ir tāds pats bizness kā jebkurš cits, un lēmumiem par to jābūt tiesiskiem.
Turpretī Daugavpils valstspilsēta tieši iedzīvotāju aptauju min kā galveno pamatojumu iecerei izskaust no pilsētas šo izklaides veidu. Pašvaldības rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka spēļu zāļu darbība pilsētā aizskartu vai apdraudētu sabiedrības intereses. Tāpat pašvaldības rīcībā nav datu par problemātisku spēlētāju skaita pieaugumu pilsētā.
Jāuzsver, ka atkarība (jebkura veida) kā slimība attīstās dažādu faktoru – piemēram, ģenētiskā mantojuma, pieredzes, temperamenta, indivīda psihoemocionālā stāvokļa ietekmē. Aizliegums nenovērš atkarības attīstīšanās potenciālu un arī neārstē to. Kā to pierādīja spēļu zāļu slēgšana Covid-19 pandēmijas laikā kopumā vairāk nekā gada garumā, problemātika pat saasinās. Kompetentās institūcijas un eksperti brīdina, ka aizliegums var veicināt jau tā plašo nelegālo spēļu izplatību.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija (LSBA) uzsver, ka Daugavpils valstspilsētas pašvaldība ir detalizēti informēta, ka ar plānoto regulējumu tiks pārkāptas komersantu tiesības uz īpašumu, kas ir nostiprinātas Satversmē. Azartspēļu komersantam tiek izsniegta azartspēļu organizēšanas licence, par kuru tiek maksāta azartspēļu nodeva 427 000 euro apmērā, kā arī tiek veikta ikgadēja licences pārreģistrācija. Valsts nevar iekasēt nodevu par darbību visā Latvijas teritorijā, savukārt pašvaldība komersantam nepamatoti liegt izlietot šīs tiesības.
Satversmes tiesa ir apstiprinājusi, ka jebkurš aizliegums konkrētā vietā vai teritorijā organizēt azartspēles ir pienācīgi jāpamato. Daugavpils gadījumā tāda pamatojuma nav. Līdz ar to secināms, ka domes priekšsēdētājs apstiprināšanai domē apzināti virza lēmumu, kas tiks apstrīdēts tiesā un varētu nest zaudējumus jau tā plānajam pilsētas budžetam. Kā zināms, Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Ķekavas novada saistošie noteikumi, kas arī paredzēja radikālus azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, Satversmes tiesā tika atzīti par prettiesiskiem. Rīgas gadījumā pašvaldība tikai par juridiskās palīdzības ārpakalpojumiem iztērēja vairāk nekā 60 000 euro.
Deputāti lauž vēlētājiem dotos solījumus
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2018. gadā 9 no 10 Daugavpils iedzīvotājiem par vienu no pilsētas galvenajām problēmām uzskatīja bezdarbu. Arī apsekojums par 2022. gadu liecina, ka 60% Daugavpils iedzīvotāju – respondentu uzskata, ka darbu atrast nav viegli. Savukārt šā gada sākumā, kad tika apstiprināts Daugavpils budžets, deputāti vēlētājiem skaidroja saspringto finanšu situāciju, brīdinot, ka pilsētas 2025. gada budžets būs vēl ierobežotāks, un solīja rūpēties par darba vietu saglabāšanu un sociālo pabalstu izmaksu līdzšinējā apmērā.
“Komitejas lēmuma rezultātā tiks zaudētas gandrīz 100 labi apmaksātas darba vietas, kā arī samazināsies nodokļu ieņēmumi, kas vēl vairāk pasliktinās Daugavpils finansiālo situāciju. Pašvaldība pārkāpj savu solījumu, ka tā rūpēsies par darba vietu saglabāšanu. Šis ir spilgts piemērs tam, kā azartspēļu nozare tiek izmantota pašreklāmai pirmsvēlēšanu laikā, par ko samaksa būs jāveic nodokļu maksātājiem,” norāda LSBA prezidents Arnis Vērzemnieks.
Gan mēram, gan pārējiem pašvaldības deputātiem un ierēdņiem būs jāuzņemas atbildība par pieņemto lēmumu, apzināti radot zaudējumus gan azartspēļu komersantiem, gan pašvaldībai.
Konteksts:
2020. gada 24. martā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības dome apstiprināja Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus. Tie paredz azartspēļu aizliegumu visā pilsētas teritorijā, izņemot:
- trīs, četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, kuru numuru skaits nav mazāks par 15, veicot konkrētas azartspēļu organizēšanas vietas būvniecības ieceres publisko apspriešanu;
- atsevišķi stāvošā publiskā ēkā ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2 , kuru plānots izmantot tikai spēļu zāles funkcijām vai publiskās ēkas telpu grupa ar kopējo platību ne mazāku par 1000 m2 , veicot konkrētas azartspēļu organizēšanas vietas būvniecības ieceres publisko apspriešanu.
2023. gada martā sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodoti saistošie noteikumi “Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles”.
Latvijas Spēļu biznesa asociācija vairākkārtīgi lūgusi formulēt vienotu pašvaldību pieeju, izstrādāt kritērijus, kā arī rosināt nepieciešamos grozījumus Azartspēļu un izložu likumā. 2024. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē, izskatot un atbalstot likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu ieviešanai, Finanšu ministrijai uzdots ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no likumprojekta spēkā stāšanās dienas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem azartspēļu reglamentējošajos normatīvajos aktos azartspēļu pieejamības jautājuma regulēšanai, kas ietver arī tādu pasākumu izstrādi kā kritēriju noteikšanu jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai.
