Saskaņā ar apsūdzību uzņēmējs, kura vadītais uzņēmums veica RAKUS jaunā infekciju bloka projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbus, apzinoties, ka pastāv šķēršļi samaksas saņemšanai no RAKUS, jo ikmēneša būvdarbu aktā iekļaujamās ziņas par veiktajiem būvdarbiem, tostarp izmaksu apjomiem, nav atbilstošas un nav dokumentāri sakārtotas, bez kā būvuzraugs to nesaskaņos, uzkūdīja sava uzņēmuma pārstāvi piedāvāt kukuli būvuzraugam, lai viņš, rīkojoties uzņēmēja interesēs, saskaņotu un parakstītu uzņēmēja sagatavoto būvdarbu aktu ar tobrīd tajā iekļautajām nepatiesajām ziņām. Tādējādi uzņēmējam rastos pirmsšķietami tiesisks pamats no RAKUS ātrāk pieprasīt un saņemt naudas līdzekļus par kukuli saskaņotajā un parakstītajā būvdarbu aktā norādītajā apjomā, lai gan tajā iekļautās ziņas neatbilstu faktiskajai situācijai un nebūtu dokumentāri atbilstoši noformētas kā to noteica Būvdarbu līgums, tā pielikumi un Pasūtītāja pārstāvja noteiktā kārtība.
Uzņēmuma pārstāvis, piekrītot uzņēmēja pamudinājumam, personiski piedāvāja būvuzraugam kukuli – naudu 2000 eiro apmērā, turklāt daļu kukuļa 1000 eiro apmērā arī nodeva, savukārt, būvuzraugs, rīkojoties atbilstoši viņam deleģētajām RAKUS interešu pārstāvības funkcijām visa būvniecības procesa un ar to saistītās dokumentācijas uzraudzībā un kontrolē, minēto situāciju nepieļāva un par minētajām uzņēmuma pārstāvja darbībām nekavējoties informēja un sadarbojās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
Tā kā izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka kukuļa piedāvāšana un došana izdarīta juridiskas personas interesēs, tika uzsākts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas tiesai vispārējā kārtībā gan pret apsūdzētajām personām, gan piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai juridiskajai personai.
Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls norāda: “Kukuļdošana būvniecības nozarē grauj taisnīgu konkurenci, pazemina būvniecības kvalitāti, apdraud sabiedrības drošību un izšķērdē piešķirtos resursus. Lai to novērstu nepieciešama caurskatāmāka publisko iepirkumu sistēma, stingrāki uzraudzības mehānismi un bargāka atbildība par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī sabiedrības, likumdevēja un mediju aktīvāka iesaiste šādu gadījumu atklāšanā un novēršanā. Tiesībsargājošās iestādes savu spēju robežās un pastāvošā normatīvā regulējuma ietvaros arī turpmāk pievērsīs īpašu uzmanību iespējamiem likumpārkāpumiem minētajā tautsaimniecības nozarē.”
Prokuratūra norāda, ka, pateicoties veiksmīgai un ciešai savstarpējai sadarbībai ar KNAB, kā arī KNAB sekmīgi veiktajām operatīvajām darbībām un mērķtiecīgas izmeklēšanas, kriminālprocess rezultējies ar minēto personu saukšanu pie kriminālatbildības, pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanu un krimināllietas nodošanu tiesai.
Tāpat prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
