Satversmes tiesā lieta bija ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc juridiskās personas pieteikuma par administratīvā akta, ar kuru uz apstrīdētās normas pamata tai noteikts pienākums maksāt soda naudu par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, atcelšanu. Augstākās tiesas ieskatā apstrīdētā norma, kas prezumē, ka persona ir izdarījusi iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, pat tad, ja par to notiek tiesvedība un galīgais tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, pārkāpj nevainīguma prezumpciju, ko noteic Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrais teikums.
Apstrīdētā norma paredz, ka viena no atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmēm var būt arī tāda, ka lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, bet tiesvedības process šajā lietā vēl nav noslēdzies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Saskaņā ar apstrīdēto normu nodokļu administrācijai un tiesai ir jābalstās uz iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā izdarīto secinājumu par nodokļu maksātāja vainu, lai gan tas nav konstatēts vēl ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Savukārt Satversmes 92. panta otrais teikums, kas ietver nevainīguma prezumpciju, attiecas arī uz situāciju, kad tiek izdarīts priekšlaicīgs secinājums par personas vainu iepriekšējā nodarījumā, lai gan tā izskatīšana līdz galam nav pabeigta. Tādējādi nevainīguma prezumpcija aizsargā personu no tās atzīšanas par vainīgu līdz brīdim, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēta tās vaina.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta otrā teikuma ietvaram, jo prezumē faktu, ka nodokļu maksātājs izdarījis iepriekšēju nodokļu pārkāpumu, lai gan lēmums par soda naudas noteikšanu ir pārsūdzēts un galīgais tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā, un tādējādi apstrīdētā norma skar nevainīguma prezumpciju. Tiesa arī secināja, ka ņemot vērā soda naudas par nodokļu pārkāpumu funkcijas un to, kā šīs soda naudas noteikšanas finansiālās sekas ietekmē nodokļu maksātāju, konstatējot atkārtotu nodokļu pārkāpumu saskaņā ar apstrīdēto normu, nevainīguma prezumpcija jāievēro nodokļu soda naudas noteikšanā par atkārtotu nodokļu pārkāpumu.
Vienlaikus tiesa secināja, ka nepastāv efektīvi mehānismi personas tiesību tikt uzskatītai par nevainīgu atkārtotā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā aizsardzībai, iekams nav noslēdzies administratīvais process iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā. Tāpat arī tiesai un iestādei šobrīd nav juridiska pamata apturēt atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietas izskatīšanu, līdz stājas spēkā nolēmums iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā.
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei un zaudē spēku no sprieduma publicēšanas dienas, bet attiecībā uz personām, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
Saistītā lieta: 2022-22-01
