DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. novembrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma
1
1

Satversmes tiesa Satversmes simtgadi noslēdz ar desmitajām Sarunām par Latviju

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Piektdien, 25. novembrī, Satversmes tiesa sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku desmito reizi organizēja Sarunas par Latviju. Saruna “Vai Satversme nosaka ideālo Latvijas sabiedrību, kura vēl arvien top?” notika Satversmes simtgades ietvarā un tās dalībnieki dalījās pārdomās par to, kā Satversme palīdz veidot un virzīt Latvijas sabiedrību, katra iedzīvotāja un visas valsts ilgtspējīgu attīstību.

Sarunu vadīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Sarunā piedalījās politoloģe Vita Matīss, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Juris Cālītis un Satversmes tiesas vasaras skolas (plenēra) dalībnieks Krišjānis Kaļāns. Noslēgumā sarunas kopsavilkumu veidoja Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele.

2022. gads ir ritējis zem valsts pamatlikuma – Satversmes – simtgades zvaigznes. Satversme ir viena no Eiropā vecākajām joprojām spēkā esošajām konstitūcijām. Tā ir ne vien sava laika konstitucionālās domas paraugs, bet arī modernas demokrātiskas un tiesiskas valsts pamats, kas efektīvi piemērojams mainīgos dzīves apstākļos. Satversmes lakonisms ir nodrošinājis tās jēgpilnu piemērošanu cauri laikiem. Tādējādi Satversme ir tāds unikāls piemērs konstitucionālo tiesību jomā, ar kuru Latvijas valsts var lepoties Eiropas un pasaules kontekstā.

Satversme joprojām turpina aptvert ikdienas notikumus un piešķirt tiem nozīmi nākotnē. Rainis Satversmes radīšanu asociēja ar jaunas Daugavas rakšanu, tādējādi balstoties savā tēzē par Latvijas tautas likteņupes Daugavas vienojošo nozīmi. Turklāt Rainis Satversmi nodēvēja par jauno Daugavu, kas ir jāsarga un jālolo, lai tā neaizsērē un dzīves plūsma nav apdraudēta. Tā ir doma par savstarpējo atbildību. Valsts dibinātāji un Satversmes autori atstāja nākamajām paaudzēm mantojumā spēka instrumentus, proti, valsti un viedu valsts pamatlikumu.

Sarunas dalībnieki dalījās pārdomās un meklēja atbildes uz jautājumiem:

  • Vai mēs ikdienā to piepildām ar tādu saturu, kādu Satversme no mums gaida?
  • Vai mēs dzīvojam atbilstoši Satversmei?
  • Vai mēs līdz galam nemaz izprotam, kādu vēstījumu no katra cilvēka un visas sabiedrības gaida mūsu Satversme? Vai šie vēstījumi var būt atšķirīgi un pat pretrunīgi?
  • Vai katrs Latvijas iedzīvotājs ir izaudzis līdz Satversmei?

Par Sarunām par Latviju

Satversmes tiesa, godinot valsts 100. gadadienu, 2018. gadā aizsāka sadarbību ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, veidojot jaunu tradīciju – dažādu nozaru profesionāļu un viedokļu līderu sarunas par Latviju, Latvijas tautu un Satversmē ietvertajām vērtībām. Sarunu ietvaros tās dalībnieki, iedvesmojoties no latviešu vēstures un kultūras mantojuma spilgtākajām epizodēm un nozīmīgākajiem darbiem, diskutē par dažādām tēmām, kas skar Latvijas sabiedrību, Latvijas valsts esību un izaicinājumus.

Iepriekšējo Sarunu par Latviju ierakstus iespējams noskatīties Satversmes tiesas YouTube kanālā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI