Lieta tika ierosināta pēc pieteikuma, ko iesniedza Jūrmalas aizsardzības biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Biedrības ieskatā, atsevišķu zemes vienību, kas atrodas Stirnuragā, Bulduros, Jaundubultos un Pumpuros, funkcionālā zonējuma izmaiņas esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem. Paredzot, ka strīdus zemes vienības ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai – tajās esošajām īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējai Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.
Satversmes tiesa norādīja, ka nolūkā sekmēt valsts ilgtspēju ir izveidota attīstības plānošanas sistēma, kuras ietvaros tiek izstrādāti citstarp teritorijas plānošanas dokumenti. Viens no teritorijas plānošanas mērķiem saskaņā ar ilgtspējas principu ir saglabāt un veidot kvalitatīvu vidi esošajām un nākamajām paaudzēm.
Ilgtspējas princips tiek īstenots arī ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā nosaka attīstības prioritāros mērķus un telpiskās attīstības perspektīvu. Savukārt teritorijas plānojumam jābūt izstrādātam atbilstoši minētajai stratēģijai. Tiesa secināja, ka Jūrmalas dome, veicot Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu stratēģisko novērtējumu, nav izpildījusi pienākumu teritorijas izmantošanu saskaņot ar Jūrmalas attīstības stratēģiju 2010.–2030. gadam. Proti, attīstības stratēģijā noteikts, ka nedrīkst sadrumstalot lielos mežu masīvus un jāsaglabā kāpu ekosistēma, jāaizsargā dabas vērtības un dabas teritorijām jābūt pieejamām, ļaujot ikvienam baudīt dabas tuvumu pilsētā.
Turklāt stratēģiskajā novērtējumā arī nav izpildīts pienākums savlaicīgi un precīzi izvērtēt un pamatot kaitējumu, ko apstrīdēto normu īstenošana varētu radīt videi. Jūrmalas dome jau teritorijas plānojuma grozījumu sabiedriskās apspriešanas gaitā saņēma kompetento iestāžu un Jūrmalas aizsardzības biedrības piesaistīta sugu un biotopu eksperta viedokļus par to, ka apbūvei strīdus zemes vienībās būs neatgriezeniska ietekme uz īpaši aizsargājamu biotopu “mežainas piejūras kāpas” un tajā esošajām īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Neraugoties uz to, Jūrmalas dome precīzu kaitējuma videi izvērtēšanu un pamatošanu atlika uz detālplānojuma izstrādes stadiju, lai gan minētās darbības tai bija jāveic jau teritorijas plānojuma pieņemšanas stadijā. Tāpēc, nosakot apbūvi kā plānoto strīdus zemes vienību izmantošanu, nav izvērtēts risks, ka varētu tikt pārkāptas sugu un biotopu, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju (izskatāmajā lietā – dižkoku teritoriju) aizsardzību regulējošās tiesību normas. Tādējādi apstrīdēto normu stratēģiskais novērtējums ir veikts nepienācīgi un izskatāmajā lietā tas radījis būtisku procesuālu pārkāpumu.
Satversmes tiesa secināja, ka Jūrmalas domei nolūkā nodrošināt teritorijas plānojuma grozījumu ilgtspēju bija pienākums pamatot arī to, ka ar apstrīdētajām normām panākts līdzsvars starp vides aizsardzības, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Proti, tai bija jāpamato, ka sabiedrības ieguvums pārsniedz iespējamo kaitējumu videi, tomēr teritorijas plānojuma grozījumu dokumentos nav sniegts datos balstīts pamatojums, kas to apliecinātu. Līdz ar to tiesa atzina, ka Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra saistošo noteikumu Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 2411., 2412. un 2413. punkta, kā arī grafiskās daļas normu, ar kurām zemes vienību ar kadastra apzīmējumiem 13 000 030 601, 13 000 075 408, 13 000 075 912, 13 000 112 702 un 13 000 123 101 funkcionālais zonējums mainīts uz savrupmāju apbūves teritoriju, pieņemšanā ir pārkāpti ilgtspējas, piesardzības un izvērtēšanas principi un tās neatbilst Satversmes 115. pantam.
Apstrīdētās normas skar ne tikai Jūrmalas iedzīvotāju tiesības, bet arī sabiedrību kopumā. Satversmes tiesas uzdevums ir pēc iespējas mazināt sabiedrības tiesību aizskārumu un novērst iespēju, ka apstrīdēto normu piemērošanas rezultātā varētu rasties neatgriezeniskas sekas. Tāpēc apstrīdētās normas atzītas par spēkā neesošām no to spēkā stāšanās brīža, proti, no 2024. gada 6. februāra.
Tiesa norādīja, ka viens no teritorijas plānošanas principiem – pēctecības princips – teritorijas plānojumu ļauj atcelt, tikai nodrošinot to, ka attiecīgajā teritorijā ir spēkā kāds cits teritorijas plānojums. Tādējādi Satversmes tiesa atzina, ka attiecībā uz strīdus zemes vienībām ir spēkā iepriekšējā, ar Jūrmalas pilsētas domes 2016. gada 24. marta saistošajiem noteikumiem Nr. 8 apstiprinātā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma normas redakcijā, kas bija spēkā līdz 2024. gada 5. februārim.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Saistītā lieta: 2024-26-03.
