DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. oktobrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš un tiesnese Jautrīte Briede piedalās starptautiskajā konferencē par godu Lietuvas konstitūciju gadadienām

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Viļņā 2022. gada 25. oktobrī norisinājās Lietuvas Konstitucionālās tiesas starptautiskā konference “No nacionālās konstitūcijas līdz pārnacionālajam konstitucionālismam”, kas veltīta Lietuvas Republikas 1922. gada Konstitūcijas simtgadei un 1992. gada Konstitūcijas 30. gadadienai.

Satversmes tiesu konferencē pārstāvēja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš, tiesnese Jautrīte Briede un priekšsēdētāja padomnieks Andrejs Stupins. Konferencē piedalījās 18 delegācijas no Eiropas konstitucionālajām tiesām, kā arī tiesību zinātnieki, Eiropas Komisijas par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisijas) pārstāvji un Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Kūns Lēnartss (Koen Lenaerts).

Aldis Laviņš uzstājās ar konferences galveno runu paneļdiskusijas “Konstitucionālās tradīcijas un konstitucionālā noturība” ietvaros. Satversmes tiesas priekšsēdētājs savas uzstāšanās ievadā lietuviešu valodā sveica Lietuvas Konstitucionālo tiesu valsts pamatlikuma nozīmīgajā  jubilejā. Visas Satversmes tiesas saimes vārdā viņš uzsvēra, ka abas konstitucionālās tiesas vienmēr ir virzījušās uz priekšu cieši blakus, bet tieši šajā sarežģītajā laikā to sadarbība un savstarpējais atbalsts ir tik stiprs kā nekad.

Tieši pēc Lietuvas Konstitucionālās tiesas nominācijas Satversmes tiesa tika apstiprināta Pasaules Konstitucionālās justīcijas konferences Biroja sastāvā. Tāpat arī abu tiesu saskaņotā pozīcija bija par vienu no iemesliem tam, ka Krievijas Federācijas Konstitucionālā tiesa izstājās no minētās konferences.

Savā priekšlasījumā Aldis Laviņš sniedza ieskatu konstitucionālās noturības jēdziena saturā, kā arī analizēja dažādu pētījumu ietvaros izdarītos secinājumus par konstitūciju prognozējamo vidējo “dzīves ilgumu” mūsdienās un dažādiem aspektiem, kuri ietekmē konstitūciju ilgtspēju dažādās pasaules valstīs.

Uzstāšanās tieši konkrētā paneļa ietvaros nebija nejaušība, jo Satversme kā viena no vecākajām un lakoniskākajām konstitūcijām Eiropā ir konstitucionālās noturības un ilgtspējas piemērs. Satversmes tiesas priekšsēdētājs dalījās ar Latvijas Satversmes Sapulces deputātu pieeju tiesību jaunrades jautājumiem pirms vesela gadsimta un uzsvēra, ka katra likuma, jo īpaši konstitucionālā likuma, izstrādē ir jāvadās no nākotnes perspektīvas, ielūkojoties cauri laikmetiem.

Pirms daudziem gadiem pieņemtās konstitūcijas abstraktajai terminoloģijai nevajadzētu nozīmēt, ka būtu jāiesaldē tās izpratne normatīvā akta pieņemšanas brīdī. Tajā ietverto jēdzienu saturs laika gaitā attīstītās, konstitūcijas tekstam paliekot nemainīgam. Latvijā Satversme tiek uztverta kā dzīvs organisms, kas elpo laika garu un gūst juridiskus secinājumus no mūsdienu tiesību sistēmas.

Satversmes teksts ir elastīgs un ļauj to iztulkot dinamiski, ņemot vērā aktuālās vajadzības. Tas sniedz lielākas interpretācijas iespējas, īpaši caur Satversmes tiesas nolēmumiem. Priekšlasījuma ietvaros konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar virkni praktisku piemēru, kuri apliecina Satversmes moderno, dinamisko un ilgtspējīgo raksturu.

Aldis Laviņš uzsvēra arī nepieciešamību pēc valsts tiesību sistēmas atvērtības starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesībām: “Viena no konstitucionālās noturības atslēgām ir tāda konstitūcijas normu konkretizācija, kuras rezultāts allaž nodrošina nacionālo, starptautisko un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpējo harmoniju.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI