Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Viens no galvenajiem izglītības izaicinājumiem ir demogrāfijas problēmas. IZM rīcībā esošie dati liecina, ka šobrīd 30% vidusskolu skolēnu skaits 12.klasēs nepārsniedz divdesmit. 10% gadījumu tas nepārsniedz 10 skolēnus.
Avots: Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam
Izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādi turpmākajiem septiņiem gadiem paredz Izglītības likuma 14.pants. Tajā norādīts, ka Ministru kabinetam ir jānosaka vienota valsts politika un stratēģija izglītībā un tā pamatnostādņu veidolā ir jāiesniedz Saeimā apstiprināšanai. Jaunajās pamatnostādnēs paredzētie pasākumi secīgi turpina iepriekšējā plānošanas periodā uzsāktās reformas izglītības jomā, sasaistot nacionālā līmeņa mērķus ar Eiropas Savienības attīstības prioritātēm.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver: 21.gadsimtā izglītība ir visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa – apzināta izvēle un gandarījums; zināt un prast vairāk, ātrāk, precīzāk; mācīties un studēt ar sapratni un patiku; mācīties citam no cita neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa; mācīties individuālām prasībām piemērotā vidē, izmantojot modernus mācību līdzekļus. "Šādu izglītību tiecamies sasniegt tuvāko gadu laikā, secīgi turpinot 2007.-2013.plānošanas perioda aktivitātes, kā arī īstenojot pēdējos gados uzsāktās reformas izglītības sistēmā," norāda IZM pārstāvji.
Kā vēstīts dokumenta ievadā, pamatnostādnēs paredzētie pasākumi ir izglītības nozares attīstību secīgi turpinoši, ietverot arī iepriekšējā periodā sasniegto rezultātu izvērtējumu, Latvijas izglītības attīstības tendences, sasaistot nacionālā līmenī noteiktos mērķus ar Eiropas Savienības attīstības plānotajiem mērķiem un Nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai.
Definēti nākamo septiņu gadu izaicinājumi
Kā galvenās problēmas un izaicinājumus nākamajiem septiņiem gadiem IZM definējusi:
Izglītības politikas mērķi pamatnostādnēs noteikti saskaņā ar trim pamatprincipiem: uz cilvēku orientēta politika, izglītības ilgtspējīga attīstība un uz zināšanām balstītas sabiedrības veicinošā izglītība.
Uz cilvēku orientēta izglītība nozīmē to, ka izglītības procesa pirmajā vietā ir izglītojamais jeb skolēns, audzēknis, students, bērns vai jaunietis. Kā norāda IZM, tad īstenotā izglītības politika ir vērsta uz cilvēka personīgo izaugsmi, pašpilnveidi katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās mūža garumā, tādējādi veicinot gan sociālo iekļaušanos, gan nodarbinātību un aktīvu pilsonisku līdzdalību.
Iekļaujošās izglītības nodrošināšanā ir vairākas mērķa grupas – attīstības, spēju un veselības stāvokļa, sociālo apstākļu izraisītās atstumtības riskam pakļautie bērni un jaunieši, reemigrējušie un ārzemēs dzimušie Latvijas valstspiederīgo bērni un jaunieši.
Izglītības politikas aktivitātes ir vērstas uz personas, nevis institūcijas ieguvumiem. Nozīmīga loma principa īstenošanā ir drošas izglītības iestādes videi, iekļaujošajai izglītībai un individualizētai pieejai katra iedzīvotāja zināšanu, spēju un talantu attīstībai.
IZM norāda, ka uz cilvēku orientētas izglītības politikas veidošanai ir neatsverama loma bērnu un jauniešu vērtību sistēmas veidošanā un līdz ar to arī godprātīgas un patriotiskas jaunās paaudzes izglītošanā, tāpēc nozīmīga ir visu iesaistīto pušu (ģimenes, pedagogu u.c.) sadarbība un pilnvērtīga iesaiste.
"21.gadsimtā izglītība ir visa mūža garumā, un tā ir mūsu ikdienas sastāvdaļa."
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir process dzīves garumā un mudina cilvēkus atbildīgi rīkoties ikdienas dzīvē un realizēt sevi saskaņā ar sociālo, kultūras, ekonomisko un dabas vidi sev apkārt. Tas nozīmē dzīvot ar skatu nākotnē – prast radoši atrisināt krīzes situācijas un adaptēties jaunā vidē. Izglītības ilgtspējīgas attīstības mērķis ir cilvēks, kurš dzīvo ne tikai saskaņā ar dabu un mierpilnā saskaņā ar citām kultūrām, bet arī spēj sevi pilnvērtīgi realizēt tautsaimniecībā un sabiedrībā kopumā, nodrošinot resursu ilgtermiņa un pārdomātu izmantošanu. Šāds cilvēks prot izprast lokālas problēmas, kā arī skatīt tās globālā kontekstā, izprast ar cieņu citas kultūras, kā arī radīt mierpilnu un ilgtspējīgu sabiedrību un tās ekonomisko izaugsmi.
Uz zināšanām balstītas sabiedrības veicinošas izglītības pamatā ir faktors, ka mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to izmantojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Lai cilvēks varētu veiksmīgāk pielāgoties pārmaiņām, nezaudētu darbu, bet būtu sociāli un ekonomiski aktīvs, viņam ir nepieciešams pastāvīgi papildināt savas zināšanas, iemaņas un prasmes. Izglītības politika, kas plānota turpmākajiem septiņiem gadiem, būs jāīsteno laikā, kad zināšanām un informācijas apritei ir daudz lielāka ietekme uz sociālajiem un politiskajiem procesiem nekā līdz šim. Lai gan informācijas sabiedrības ideja ir balstīta tehnoloģiju attīstībā, zināšanu sabiedrība ietver daudz plašākas sociālās, ētiskās un politiskās dimensijas.
IZM norāda, ka atšķirībā no iepriekšējām pamatnostādnēm jeb Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2007.-2013., kuras vairāk bija orientētas uz procesu, jaunās pamatnostādnes par svarīgāko izceļ tieši mērķi. Tāpat jaunajās pamatnostādnēs arī minēts, ka plānotās politikas īstenošana balstīta uz detalizētākiem rezultatīvajiem rādītājiem nekā iepriekš. IZM uzsver, ka izglītības politikai jāiet ciešākā kopsolī ar tehnoloģiskajiem sasniegumiem 21.gadsimta izglītības vides un individualizētāku mācīšanās pieeju īstenošanā.
Pamatnostādņu virsmērķis un apakšmērķi
Izglītības attīstības politikas virsmērķis pamatnostādnēs ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei sasniegšanai.
Pamatnostādnēs ir definēti trīs apakšmērķi.
Pirmais apakšmērķis ir paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru. IZM informē, ka šī apakšmērķa īstenošanai izglītības saturs tiks orientēts uz sabiedrībā pieprasītām kompetencēm, radošumu, inovāciju un veselīgu dzīvesveidu. Plānots paaugstināt pedagogu un akadēmiskā personāla motivāciju un profesionālo kapacitāti un nodrošināt 21.gadsimtam atbilstīgu izglītības vidi un izglītības procesu. Vēl apakšmērķa realizēšanai paredzēts īstenot iekļaujošās izglītības principu un mazināt sociālās atstumtības risku.
Otrais apakšmērķis ir veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē. Līdz ar to tiek plānots veicināt karjeras izglītības sistēmas attīstību un pakalpojumu pieejamību un samazināt priekšlaicīgi mācības pametušo un izglītību neieguvušo skaitu. Paredzēts paplašināt ārpus formālās izglītības iespējas un pieejamību bērniem un jauniešiem, tāpat ir iecerēts paplašināt izglītības iespējas pieaugušajiem.
Trešais apakšmērķis ir uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju. Lai to sasniegtu, IZM solās pilnveidot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, sakārtot izglītības iestāžu tīklu un attīstīt izglītības starptautisko konkurētspēju. Tiks strādāts arī pie izglītības finanšu resursu pārvaldības efektivitātes veicināšanas.
Iepriekš paredzētais – sasniegtais un nesasniegtais
Pamatnostādņu nozīmīga sastāvdaļa ir iepriekšplānotais un sasniegumu analīze, jo arī jaunās pamatnostādnes lielā mērā turpina īstenot jau iepriekš noteikto politiku. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam ietvēra šādu mērķus:
Pamatnostādnes nav iedomājamas bez detalizētas iepriekšējo mērķu un to realizācijas analīzes, kas pieejama pamatnostādņu pielikumā. Līdz ar to tiek noteikti nākotnes mērķi, kas vēl jāsasniedz un jāuzlabo – apzināti turpmākie darbības virzieni. Piemēram, Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam viens no rīcībplāniem bija kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšana, sagatavojot tālākai izglītības ieguvei. Jaunajās pamatnostādnēs šajā jautājumā jau ir definēts konkrēts nākotnes mērķis - ir jāturpina nodrošināt pirmsskolas vecuma bērnu iesaiste pirmsskolas izglītībā, lai līdz 2020.gadam panāktu, ka pirmsskolā piedalās 95% bērnu.
Kopumā iepriekšējās pamatnostādnēs bija plānoti 20 rīcības virzieni, kuri tiks pilnveidoti arī turpmāk, piemēram:
Izglītība ir cieši saistīta ar citām nozarēm
Jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam ir izstrādātas, IZM sadarbojoties ar nozares partneriem – Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldības savienību, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, vecāku pārstāvjiem u.c. iesaistītajiem.
Pastarpināti pamatnostādņu izveidē piedalījās arī citas ieinteresētās puses, to starpā pašvaldības, augstskolas, citas ministrijas un to padotības iestādes. IZM akcentē, ka izglītības politika ir visaptveroša un cieši saistīta ar citām nozarēm, īpaši ar Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Iekšlietu, Aizsardzības, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Labklājības ministrijas kompetencē esošajām politikām, kuru īstenotie uzdevumi ir iekļauti attiecīgo nozaru politikas plānošanas dokumentos, piemēram, valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (projekts), Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017.gadam, Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam, Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.–2018.gadam un citos. Ievērojot katras nozares politikas attīstības specifiku, pamatnostādnes primāri ir saistītas ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atbildībā esošajiem uzdevumiem un saistīto finansējumu, kā arī ievērojot Viedās specializācijas stratēģijā apstiprinātās jomas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai attīstībai.
Ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam pilnu tekstu ir iespējams iepazīties šeit.
